Aldo Moro

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aldo Moro
Aldo Moro
Aldo Moro br.jpg
Sarkano brigāžu gūstā
Itālijas premjerministrs
Amatā
1963 — 1968
Amatā
1974 — 1976

Dzimšanas dati 1916. gada 23. septembrī
Miršanas dati 1978. gada 9. maijā (61 gada vecumā)
Politiskā partija Kristīgie demokrāti
Profesija jurists
Augstskola Bari universitāte
Reliģija katolis

Aldo Moro (itāļu: Aldo Moro; 1916. gada 23. septembris — 1978. gada 9. maijs) bija itāļu jurists un politiķis. Vadījis Itālijas Kristīgo Demokrātu partiju, Itālijas ministru prezidents (1963 — 1968 un 1974 — 1976). Moro 1978. gadā nolaupīja un vēlāk nogalināja Sarkano brigāžu kaujinieki.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis un jaunību pavadījis Apūlijā. Moro 1939. gadā pabeidza studijas Bari universitātē, iegūstot jurista izglītību. Studiju laikā darbojies studentu organizācijās, ieņemot vadošos amatus. Sākotnēji simpatizējis sociālistiem, bet drīz vien pieslējies katoļu politiskajiem spēkiem. Pēc studijām turpinājis darbu jurisprudencē kā lektors, vēlāk — profesors.

Pēc 1946. gada referenduma, kurā itāļi izšķīrās par labu republikas izveidei, Moro tika ievēlēts priekšparlamentā, kur piedalījās jaunās konstitūcijas izstrādē. Vairākās valdībās darbojies kā ministrs — ārlietu, iekšlietu, tieslietu un izglītības. Reizē kā premjerministrs vadījis piecus ministru kabinetus (1963 — 1968 un 1974 — 1976). Tiek raksturots kā prasmīgs diplomāts un sarunu vedējs. Lai arī Moro pārstāvēja kristīgos demokrātus, viņš iestājās par sadarbību ar sociālistiem. 1970. gados bijis viens no "Vēsturiskā kompromisa" projekta autors, kura rezultātā komunistu partijai tika atļauts piedalīties vēlēšanās. Vēlāk kristīgie demokrāti Moro vadībā sadarbojās ar komunistiem, kuriem izdevās veiksmīgi startēt vēlēšanās.

Moro 1978. gada 16. martā nolaupīja Sarkano brigāžu kaujinieki. Sarkanās brigādes pieprasīja atbrīvot tās biedrus, kas tobrīd atradās cietumā, tomēr viņu prasības netika izpildītas. Pēc 55 gūstā pavadītajām dienām Moro tika nošauts. Viņa nāve iezīmēja "Vēsturiskā kompromisa" rezultātā izveidotās sadarbības ar komunistiem beigas.