Aleksandrs Aleksandrovs (šahists)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Aleksandrovs
Александр Николаевич Александров
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gadā
Valsts karogs: Krievijas PFSR Petrograda, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1975. gada 5. janvārī
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās Partijas darbinieks, šahists

Aleksandrs Aleksandrovs (krievu: Александр Николаевич Александров; 1918, Petrograda, Krievijas PFSR - 1975. gada 5. janvāris, Rīga) bija Krievijā dzimis padomju partijas darbinieks, kas aktīvi piedalījās Latvijas šaha dzīvē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Aleksandrovs dzimis strādnieku ģimenē. Piecpadsmit gadu vecumā uzsācis darba gaitas Kozicka rūpnīcā. Ātri parādījis savas organizatoriskās spējas, izvirzoties arodbiedrības un komjaunatnes darbā. 1946. gadā Aleksandrovu, kas tolaik strādāja par komjaunatnes Omskas apgabala otro sekretāru, pārcēla darbā uz Latviju. Viņš strādāja par Latvijas komjaunatnes kadru un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja vietnieku, vēlāk par otro sekretāru. No 1953. gada tika pārcelts darbā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (CK) aparātā, bet 1963. gadā strādājis Latvijas PSR celtniecības ministrijā. No 1964. gada līdz aiziešanai pensijā strādājis Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes aparātā. Apbalvots ar diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un ordeni «Goda Zīme».[1]

Šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu mūžu Aleksandrs Aleksandrovs aizrāvās ar šahu un bija sasniedzis labu spēles līmeni. 1946. gadā, drīz pēc savas ierašanās Rīgā, viņš ļoti pārliecinoši uzvarēja Friča Apšenieka memoriālā, kurā spēlēja daudzi spēcīgi tālaika Latvijas šahisti.[2] 1947. gadā Aleksandrovs izcīnīja otro vietu Latvijas šaha čempionātā un ieguva tiesības piedalīties PSRS šaha čempionāta ceturtdaļfinālā Tbilisi. Šajā atlases turnīrā viņam neizdevās parādīt labu rezultātu, tomēr jāatzīmē Aleksandrova neizšķirts ar turnīra uzvarētāju un nākamo Pasaules čempionu šahā Tigranu Petrosjanu.[3] Lai gan vēlākajos gados vairs nesanāca veltīt šaham daudz laika, tomēr 1955. gadā Latvijas un Krievijas šahistu mačā Aleksandrovs pieveica pazīstamo lielmeistaru Viktoru Korčnoju.[4] 1957. gadā Aleksandrovs bija Rīgas šaha komandas sastāvā, kad tā Itālijā spēlēja ar dažādu pilsētu komandām. Kā prominenta toreizējās valdības amatpersona Aleksandrovs aktīvi atbalstīja žurnāla «Šahs» izdošanu (no 1959. gada - latviešu valodā, no 1960. gada - krievu valodā).

Vietas Latvijas šaha čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]