Aleksandrs Antoņenko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Antoņenko
Aleksandrs Antonenko01.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1975. gada 26. jūnijā (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās Dziedātājs
Instrumenti balss
Darbības gadi 1997—pašlaik

Aleksandrs Antoņenko (dzimis 1975. gada 26. jūnijā Rīgā) ir Latvijas ukraiņu izcelsmes[1] dziedātājs, tenors. Metropoles operas un citu slavenāko operteātru solists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1975. gadā Rīgā, viņa tēvs cēlies no Baltkrievijas, māte no Ukrainas rietumu daļas.[2] Mācījās Rīgas Bībeles institūtā (1993—1998), kā arī apguva pūšaminstrumentu spēli un dziedāšanu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžā, absolvējot to 1998. gadā.[3][3] Līdztekus mācībām 1997. gadā sāka dziedāt Latvijas Nacionālās operas korī,[4] 1998. gadā debitēja ar Oberto lomu G. F. Hendeļa operā "Alčīna". Studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā Arvīda Lustes klasē.[3]

2004. gadā Antoņenko dziedāja Diseldorfas Vācu operā pie Reinas (Deutsche Oper am Rhein), tad Berlīnes un Grācas operā, Drēzdenes Zempera Operā (Semperoper), Oslo un Stokholmas Karaliskajās operās, Londonas Koventgārdena operā, Montekarlo operā, Vīnes Valsts operā, kā arī Ženēvas operā un Zalcburgas Festivālā. 2009. gadā viņš debitēja Ņujorkas Metropoles operā Prinča lomā operā „Nārā”, uzstājās Kavaradosi lomā Parīzes Bastīlijas operā, dona Hosē lomā Oslo operā, Otello lomā Drēzdenes Semperoper un Ismaila lomā Dž. Verdi operā "Nabuko" Bavārijas Valsts operā Minhenē. 2009./2010. gada sezonā viņš uzstājās Vīnes Valsts operā un Stokholmas karaliskajā operā, Ņujorkas Metropoles operā, Berlīnes Vācu operā, kā arī F. Mendelszona-Bartoldi oratorijas "Elija" atskaņojumā Bostonā.

2011. gadā Aleksandrs Antoņenko dziedāja titullomu „Otello” Parīzes operā un Luidži lomu „Apmetņa” jauniestudējumā Koventgārdena operā, 2012. gadā Otello lomu Koventgārdena operā. 2017./2018. gada sezonu viņš sāka Metropoles operā Kalafa lomā operā “Turandota” un tenora partijā Verdi “Rekviēmā”. Dziedāja arī Kavaradosi lomu Pučīni operā “Toska” Stokholmas Karaliskajā operā, Zalcburgas Lieldienu festivālā, Drēzdenes Zempera operā un Vīnes Valsts operā, Kalafa lomu — Cīrihes operā un titullomu “Otello” Ungārijas Valsts operā un Savonlinnas festivālā.[5]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā saņēma Lielo mūzikas balvu.[4] 2004. gadā kļuva par starptautiskās prēmijas "Aldaris" laureātu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Malkas vagoni un patriotisms, Ieviņa Liepiņa, NRA, music.lv 04.03.2004.
  2. Šķelt cilvēkus pēc valodas nedrīkst! Saruna ar pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko Vita Krauja, la.lv 2015. gada 22. jūlijā
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 242. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Aleksandrs Antoņenko». Russkije.lv. Skatīts: 2014. gada 10. novembrī.
  5. Latvijas Nacionālā Opera un Balets