Ukraiņi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Latvijas ukraiņi)
Ukraiņi

ukraiņi

T. Ševčenko · N. Mahno · L. Ukrainka · B. Hmeļnickis
S. Timošenko · A. Dovženko · S. Koroļovs · A. Ševčenko
Visi iedzīvotāji
44—45 miljoni[1][2][3]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Kanāda Kanāda
Valodas
ukraiņu, krievu
Reliģijas
pareizticība, grieķu katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, krievi, poļi
Etnogrāfiskās grupas
rusīni, gucuļi

Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Ukraiņu diaspora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2,9 miljoni ukraiņu dzīvo Krievijas Federācijā, bet 2,1 miljoni — Ziemeļamerikā (1,2 miljoni Kanādā un 890 tūkstoši ASV). Samērā daudz ukraiņu dzīvo arī Brazīlijā (400 000), Kazahstānā (aptuveni 500 000), Moldovā (450 000), Polijā (aptuveni 250 000 līdz 300 000), Portugālē (100 000), Slovākijā (55 000) arī Apvienotajā karalistē, Austrālijā, Vācijā, Rumānijā un Latvijā.

Ukraiņi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim Latvijas Nacionālajai operai

Latviešu valodā līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas Impērijas ukraiņus parasti dēvēja par mazkrieviem, bet Austroungārijas ukraiņus Galīcijā, Bukovinā un Aizkarpatos uzskatīja par atsevišķu ukraiņu tautas daļu un dēvēja par rutēņiem jeb rusīniem. Latvijā sākotnēji vienlaikus lietoja visus trīs apzīmējumus — ukraiņi, mazkrievi un rutēņi.

1911. gadā Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka viņiem ir „melni mati, tumšas acis, ass deguns, sausnējas miesas — tādus visbiežāki sastopam mazkrievus”, [..] „pēc dabas aizvien priecīgi, bezrūpīgi, mīl omulību un komfortu, pret svešiem, sevišķi poļiem un lielkrieviem, stipri noslēgti, neuzticīgi. Mazkrievam ir mūžīgi dzejiska sajūsma.”[4]

Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī. Līdz 2004. gadam naturalizējušies bija tikai 16,3 % Latvijas ukraiņu, iepretī 47,4 % krievu un 27,3 % baltkrievu.[5]

Latvijā ukraiņi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc krieviem un baltkrieviem:

Latvijas lielākās mazākumtautības 2017. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[6]
Krievi (557 618)
  
26.2%
Baltkrievi (69 298)
  
3.3%
Ukraiņi (51 158)
  
2.4%
Poļi (45 584)
  
2.1%
Lietuvieši (26 555)
  
1.2%
Cita tautība (57 301)
  
2.7%
Nav izvēlēta (43 215)
  
2.0%

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos mazākumtautību. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ.

Ukraiņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
ukraiņi 987 1040 512 1629 1844 29 440 53 461 66 703 92 101 63 644 45 798

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]