Latvijas ukraiņi

Vikipēdijas lapa
Latvijas ukraiņi 2016. gada Višivankas dienā iepretim Latvijas Nacionālajai operai

Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem. 2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 67 856 ukraiņi, tai skaitā 20 727 cilvēki bija Ukrainas bēgļi, bet pārējie bija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (18 632 cilvēki Latvijas nepilsoņi, 17 857 cilvēki Latvijas pilsoņi,[1] 8882 Ukrainas pilsoņi[2]). Rīgā darbojas ukraiņu sabiedriskās organizācijas Dnipro, “Latvijas ukraiņu savienība” un Latvijas ukraiņu kongress, nodibināti ukraiņu kultūras centri Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Vangažos un Daugavpilī.

Ukraiņu skaits Latvijā dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1935. — mazāk nekā 2 tūkstoši, 1989. — vairāk nekā 92 tūkstoši, 2011. — mazāk nekā 46 tūkstoši, 2023. gadā vairāk nekā 67 tūkstoši), dažādos periodos viņus pieskaitīja rutēņiem vai krieviem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas Impērijas ukraiņus parasti dēvēja par mazkrieviem, bet Austroungārijas ukraiņus Galīcijā, Bukovinā un Aizkarpatos uzskatīja par atsevišķu ukraiņu tautas daļu un dēvēja par rutēņiem jeb rusīniem. Latvijā sākotnēji vienlaikus lietoja visus trīs apzīmējumus — ukraiņi, mazkrievi un rutēņi.

1911. gadā Rīgas Latviešu biedrības izdotajā Konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka viņiem ir „melni mati, tumšas acis, ass deguns, sausnējas miesas — tādus visbiežāki sastopam mazkrievus”, [..] „pēc dabas aizvien priecīgi, bezrūpīgi, mīl omulību un komfortu, pret svešiem, sevišķi poļiem un lielkrieviem, stipri noslēgti, neuzticīgi. Mazkrievam ir mūžīgi dzejiska sajūsma.”[3] Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos mazākumtautību.

Ukraiņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2023
ukraiņi 987 1040 512 1629 1844 29 440 53 461 66 703 92 101 63 644 45 798 67 856

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās, bet Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā atkal palielinājās bēgļu pieplūduma dēļ. 2023. gadā Latvijā ukraiņi kļuva par otro lielāko mazākumtautību pēc krieviem.

Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[4]
Krievi (497 403)
  
24.1%
Ukraiņi (67 856)
  
3.3%
Baltkrievi (60 445)
  
2.9%
Poļi (39 939)
  
1.9%
Lietuvieši (23 658)
  
1.1%
Cita tautība (67 112)
  
3.3%
Nav izvēlēta (52 042)
  
2.5%

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]