Aleksandrs Gribojedovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Gribojedovs
Алексaндр Сергeевич Грибоeдов
Aleksandrs Gribojedovs
Personīgā informācija
Dzimis 1795. gada 15. janvārī
Maskava, Krievijas impērija, Karogs: Krievija Krievija
Miris 1829. gada 11. februārī (34 gadi)
Teherāna, Persija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, dramaturgs, valsts darbinieks
Valoda krievu valoda
Literatūras virzieni klasicisms, romantisms, reālisms
Slavenākie darbi "Gudra cilvēka nelaime"

Aleksandrs Gribojedovs (krievu: Алекса́ндр Серге́евич Грибое́дов; dzimis 1795. gada 15. janvārī Maskavā, miris 1829. gada 11. februārī Teherānā) bija krievu dramaturgs, dzejnieks, komponists un diplomāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš bērnības Aleksandrs runāja franču, vācu, angļu, itāļu un grieķu valodās. Brīvi lasīja latīniski. Viņa valodu zināšanas kalpoja par iemeslu tam, ka viņam piešķīra tulkotāja vietu Ārlietu kolēģijā. Viņš kūva par sekretāru Krievijas impērijas vēstniecībā Persijā.

Krievu—persiešu kara laikā viņam bija liela ietekme Kaukāza pārvaldes lietās. Bijis līdzautors Turkmančajas miera līgumam starp Krieviju un Persiju, par ko saņēma Valsts padomnieka titulu.[1]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gribojedovu par Krievijas impērijas pilnvaroto pārstāvi Persijā nozīmēja 1829. gadā uzreiz pēc Krievu—persiešu kara kas bija noslēdzies ar šaha karaspēka sagrāvi un pazemojoša miera līguma noslēgšanu. Noskaņojums Teherānā pret Krieviju Gribojedova ierašanās brīdī bija izteikti naidīgs. To vēl vairāk pastiprināja fakts, ka vēstniecībā patvērumu atrada no šaha galma aizbēdzis armēņu tautības einuhs un divas armēnietes no kāda šaha radinieka harēma. Šaha pieprasījumu izdot bēgļus Gribojedovs noraidīja. Tas izraisīja runas par krievu necieņu pret persiešiem, kurnēšanu un nemieru Teherānā.

Mullas Mesiha sakūdīts pūlis 1829. gada 30. janvārī sapulcējās pie sūtniecības, lūkojot tajā ielauzties. Diplomātisko pārstāvniecību mēģināja aizsargāt 35 kazaki un arī pats Gribojedovs ar zobenu rokā, tomēr situācija drīz kļuva nekontrolējama un satracinātie teherānieši iekļuva ēkā caur jumtu un pagrabu. Visi sūtniecībā esošie cīņas laikā tika nogalināti. Vienīgi sūtniecības sekretāram izdevās paslēpties un izdzīvot. Gribojedova līķi izmeta pa logu. Nocirsto diplomāta galvu savā bodītē izlika apskatīšanai kāds kebabu pārdevējs. Ķermeni pūlis gavilēdams vilka cauri pilsētai līdz pameta izgāztuvē, kur tas nostāvēja trīs dienas. Identificēt līķi ar uniformas paliekām izdevās tikai pateicoties pirksta traumai, ko Gribojedovs reiz bija ieguvis duelī.

Sūtņa mirstīgās atliekas pārveda un apbedīja Tbilisī.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarakstīja sešas lugas, no kurām populārākās ir: "Gudra cilvēka nelaime", (Горе от ума), "Jaunlaulātie" (Молодые супруги), "Tēlotā neuzticība" (Притворная неверность) u.c.

Bijis labs muzikants, sacerējis skaņdarbus — fortepjano sonāte, bērnu dziesmiņas. Tomēr tas viss nav saglabājies līdz mūsdienām. Gribojedovs nepierakstīja savas muzikālās lugas, tādēļ šodien ir pazīstami tikai divi viņa valši - аs-dur (la bemol mažorā) un e-moll (mi minorā).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gribojedovs, Aleksandrs». aliens.lv. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
  2. «Gribojedova liktenis. Kā 19. gadsimtā noregulēja valstu attiecības pēc sūtņa nogalināšanas». la.lv. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
  3. «Gribojedovs, Aleksandrs». aliens.lv. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]