Johans Ludvigs Aleksandrs fon Kīters (1789—1852), Frīderika Konstance Gerstencveiga
Brāļi
Konstantīns Augusts Ludvigs fon Kīters (1811–1885), Georgs Ludvigs Vilhelms fon Kīters (1814—1873)
Aleksandrs fon Kīters (vācu: Alexander Justinius Ludwig von Kieter, krievu: Александр Александрович Китер, 1813—1879) bija vācbaltiešu ķirurgs un ginekologs.[1]
Dzimis 1813. gada 1. septembrī (20. augustā pēc v.s.) Cēsīsapriņķa ierēdņa Johana Ludviga Aleksandra fon Kītera un viņa sievas Konstances, dzimušas Gerstencveigas, ģimenē. Viņa vectēvs Cēsu fiskāls Zamuels Ludvigs Kīters par uzticamu kalpošanu 1791. gadā bija iecelts dižciltīgo kārtā. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā, tad studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1831—1836). Iestājās studentu korporācijā Fraternitas Rigensis. 1836. gadā aizstāvēja medicīnas doktora grādu, strādāja par Nikolaja Pirogova palīgu Tērbatas Universitātes Ķirurģijas klīnikā. 1838.-1839. gadā viņš papildinājās ārzemēs.
1840. gadā Kīters kļuva par profesoru-adjunktu Kazaņas Universitātes ķirurģijas klīnikā, kur uzsāka ēteranarkozes izmantošanu, 1846. gadā tika ievēlēts par profesoru.
1849. gadā viņš pārcēlās uz Pēterburgu, kur vadīja dzemdniecības katedru Ķeizariskajā Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā (Императорская медико-хирургическая академия). 1858. gadā viņu ievēlēja par profesoru un iecēla par īsteno valsts padomnieku. 1868. gadā viņš pirmais Krievijā aprakstīja brūču listerizācijas metodi.
Miris 1879. gada 5. aprīlī (24. martā) Pēterburgā, apbedīts Volkovas luterāņu kapos.
