Aleksandrs Ketlers

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Ketlers
Prinz Alexander von Kurland
Kurzemes princis
Amatā
1658. gads — 1686. gads

Dzimšanas dati 1658. gada 18. oktobrī
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1686. gada 28. jūnijā (27 gadu vecumā)
Netālu no Šopronas, Svētā Romas impērija, (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes, Jelgava
Dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Jēkabs Ketlers
Māte Luīze Šarlote no Brandenburgas
Profesija Armijas virsnieks
Kurzemes prinča Aleksandra ievainošana kaujā pie Budapeštas (zīmējums no 1889. gadā izdotas grāmatas).[1]

Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (vācu: Prinz Alexander von Kurland, 1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks. Kaujās zaudējis roku, tādēļ viņa iesauka bijusi "Vienrocis" (der Einarmige).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gada 18. oktobrī Rīgā ieslodzītā hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē. Pirms tam 30. septembrī zviedri bija ar viltu saņēmuši gūstā viņa vecāku ģimeni, kurus 9. oktobrī pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā izsūtīja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos. Pēc Olivas miera līguma noslēgšanas 1660. gadā atgriezās Jelgavā.

1673. gadā viņa vecākais brālis princis Frīdrihs Kazimirs ar trīs Kurzemes pulkiem devās palīgā Nīderlandes Republikai karā pret Francijas un Zviedrijas koalīciju. Iespējams, ka viņš kopā ar brāli Kārli Jēkabu (1654—1677) piedalījās arī Skones karā (1674–1679), kurā Brandenburgas karaspēks viņa mātes brāļa kūrfirsta Frīdriha Vilhelma vadībā cīnījās pret Zviedrijas armiju. Zināms, ka 1683. gada maijā Austrumprūsijas teritorijā prinča Aleksandra vadībā tika saformēts pirmais Kurzemes bataljons, bet 1685. gada 21. janvārī to pārveidoja par Kurzemes pulku (Regiment Kurland) ar diviem bataljoniem. Pēc tam, kad Brandenburgas kūrfirsts 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, pulkā iestājās no Francijas padzītie hugenoti.

Kopā ar Kurzemes algotņu pulku piedalījās Lielajā turku karā (1667-1699). 1686. gada jūnija vidū pulks tika nosūtīts Budapeštas ieņemšanai, taču aplenkuma laikā 28. jūnijā princi Aleksandru smagi ievainoja un veda ārstēties uz Vīni, taču pa ceļam pie Šopronas viņš nomira. Prinča mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu un apglabāja blakus tēvam Kurzemes hercogu kapenēs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901)