Aleksandrs Kristovskis
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Aleksandrs Kristovskis (1893—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1893. gada 12. februārī Ventspilī Andreja Kristovska ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur 1917. gadā pabeidza kara skolu. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919. gadā Cēsu rotas, vēlāk 1. latviešu atsevišķā bataljona sastāvā.[1] Pēc kara beigām Latvijas armijā uzdienējās līdz Galvenā štāba administratīvās pārvaldes nodaļas priekšnieka amatam.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī viņu atlaida no darba armijā un viņš atrada darbu ziepju fabrikā "Dzintars". 1941. gada 11. jūnijā pulkvedi leitnantu Kristovski apcietināja. 1941. gada 29. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[2]
Bijušais Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā īpašumā nejauši atrada virsnieka zobenu, kas, iespējams, piederējis viņa vectēva brālim, pulkvedim leitnantam Aleksandram Kristovskim.[3]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Viestura ordenis IV šķira ar šķēpiem (04.12.1939.)[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Jānis Melderis. Latviešu virsnieku reģistrs (1915. – 1945. gadi) Arhivēts 2023. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. (Papildinātais 2016.gada grāmatas izdevums). Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2018
- ↑ Открытый список данные Международного Мемориала (krieviski)
- ↑ Latviešu Virsnieku apvienības 2004. gada 1. pusgada darba pārstāsts. 5. informatīvais izdevums
- ↑ Ar Viestura ordeni apbalvotie