Aleksandrs Stulginskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Stulginskis
Aleksandras Stulginskis
Aleksandras Stulginskis (1885-1969).jpg
2. Lietuvas prezidents
Amatā
1920. gada 19. jūnijs — 1926. gada 7. jūnijs[a]
Priekštecis Antans Smetona
Pēctecis Kazis Griņus

Dzimšanas dati 1885. gada 26. februāris
Šilale, Krievijas Impērija
(tagad Lietuva)
Miršanas dati 1969. gada 22. septembrī (84 gadu vecumā)
Kauņa, Padomju Savienība
(tagad Lietuva)
Tautība lietuvietis
Politiskā partija Kristīgo demokrātu partija
Profesija agronoms
Augstskola Halles-Vitenbergas universitāte
Reliģija katoļticība
a 1920. gada 19. jūnijs — 1922. gada 21. decembris — kā prezidenta pienākumu izpildītājs

Aleksandrs Stulginskis (lietuviešu: Aleksandras Stulginskis, 1885. gada 26. februāris — 1969. gada 22. septembris) bija lietuviešu agronoms un valstsvīrs — Lietuvas Seima deputāts, priekšsēdētājs, kā arī ministrs vairākās valdībās un valsts prezidents, viens no Kristīgo demokrātu partijas līderiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis daudzbērnu ģimenē Šilalē. Skolas gaitas uzsācis tautskolā, vēlāk 1904. gadā pabeidzis Liepājas ģimnāziju. Pēc tam iestājies Kauņas garīgajā seminārā, kuru pabeidzis 1908. gadā, teoloģijas studijas turpinājis Insbrukā, Austrijā. Tomēr studiju laikā atteicies no domas kļūt par ksendzu.

1913. gadā pabeidzis agronomijas studijas Halles-Vitenbergas universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē strādājis lauksaimniecībā, presē publicējis rakstus par agronomiju. No 1918. gada izdevis laikrakstus Ūkininkas ("Lauksaimnieks") un Ūkininko kalendorius ("Lauksaimnieka Kalendārs").

Pirmā pasaules kara laikā pārcēlies uz Viļņu, kur bija viens no Kristīgo demokrātu partijas dibinātājiem, vadījis partijas centrālkomiteju. Pretēji Antanam Smetonam Stuglinskis bija labvēlīgi noskaņots sadarbībai ar Antanti. Piedalījies Viļņas konferences organizēšanā, pēc kuras ievēlēts Lietuvas Padomē, kur vadījis bēgļu un izsūtīto repatriācijas komisiju.

1918. gada 16. februārī bijis viens no Lietuvas neatkarības akta parakstītājiem. Lietuvas brīvības cīņu laikā atbildējis par Lietuvas bruņoto spēku izveidi un organizēšanu. Vairākkārt bijis valdības ministrs. No 1920. līdz 1922. gadam pildījis Satversmes Seima priekšsēdētāja pienākumus, būdams arī prezidenta pienākumu izpildītājs.

Pēc pirmā Seima ievēlēšanas izvēlēts par valsts prezidentu, vēlāk viņu pārvēlēja nākamais Seims, prezidenta pienākumus pildījis līdz 1926. gadam. 1926. gadā ievēlēts trešajā Seimā. Kad pēc 1926. gada 17. decembra apvērsuma Seima priekšsēdētājs Jons Staugaitis atkāpās no amata, Stulginskis stājās viņa vietā, pildot priekšsēža pienākumus līdz pat Seima atlaišanai 1927. gada maijā. Vēlāk Stuglinskis aizgāja no aktīvās politikas. Darbojies savā lauksaimniecībā Kretingā, bijis lauksaimniecības kooperatīvu biedrs.

1941. gadā padomju varas iestādes viņu arestēja un kopā ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. 1952. gadā notiesāts, piespriežot 25 gadu cietumsodu, tomēr pēc Staļina nāves 1954. gadā atbrīvots. 1956. gadā atgriezies dzimtenē. Dzīvojis Kauņā, līdz 1959. gadam strādājis izmēģinājumu stacijā.