Antans Merķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Antans Merķis
Antanas Merkys
Antanas Merkys.jpg
Lietuvas premjerministrs
Amatā
1939. gada 21. novembris — 1940. gada 15. jūnijs
Priekštecis Jons Černs
Pēctecis Justs Palecks
Lietuvas prezidenta p.i.
Amatā
1940. gada 15. jūnijs — 1940. gada 17. jūnijs
Priekštecis Antans Smetona
Pēctecis Justs Paleckis (okupācijas varas iecelts prezidents)

Dzimšanas dati 1887. gada 1. februārī
Bajori, Skapišķu pagasts, Kauņas guberņa (tagad Kupišķu rajona pašvaldība, Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1955. gada 5. martā (68 gadu vecumā)
Vladimiras apgabals, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija Lietuvas Nacionālistu savienība (Lietuvių tautininkų sąjunga)
Tēvs Kārlis Merķis
Māte Ona Plukaite
Augstskola Tērbatas Universitāte, Kijevas Universitāte

Antans Merķis (lietuviešu: Antanas Merkys; 1887—1955) bija lietuviešu jurists un politiķis, Lietuvas premjerministrs (1939-1940) un pagaidu Lietuvas prezidents pirms Lietuvas okupācijas 1940. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 1. februārī (20. janvārī pēc VS) Skapišķu pagasta zemnieka Kārļa Merķa (Karolis Merkys) ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, sāka studēt tieslietas Tērbatas Universitātē, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākšanos viņu mobilizēja Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā viņš bija dzelzceļa karaspēka virsnieks Lietuvā, vēlāk dienējaRumānijas frontē. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā pabeidza studijas Kijevas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Pēc atgriešanās dzimtenē Merķim piešķīra Lietuvas armijas majora pakāpi, 1919. gadā viņš bija Lietuvas Valsts Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs, tad no 1919. gada 13. marta Valsts Aizsardzības ministrs 3., 4. un 5. ministru kabinetā (1919-1920). Šajā laikā notika Lietuvas brīvības cīņas, jaunizveidotā Lietuvas armija kopā ar vācu 6. rezerves korpusa vienībām piespieda Sarkano armiju atkāpties no bijušās Kauņas guberņas, bet poļu leģionāri ieņēma Viļņu. No 1919. gada 15. oktobra līdz 13. decembrim Lietuvas armija piespieda Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienības atkāpties no Lietuvas ziemeļu daļas. Pēc kara beigām pulkvežleitnants Merķis 1922. gadā atvaļinājās no armijas un strādāja par advokātu.

Pēc valsts apvērsuma 1926. gadā Merķis atkal kļuva par Valsts Aizsardzības ministru Augustīna Voldemāra 14. ministru kabinetā. Vēlāk viņš bija Klaipēdas apgabala gubernators (1927-1932) un Kauņas pilsētas galva (burmistras, 1934-1939), Pilsētu savienības priekšsēdētājs (1934-1940) un Seima deputāts (1936-1940). Pēc Viļņas apgabala atgūšanas 1939. gada rudenī viņu iecēla par valdības pilnvaroto Viļņas reģionā.

1939. gada 21. novembrī Antans Merķis kļuva par Lietuvas premjerministru. Pēc 1940. gada 14. jūnija PSRS ultimāta Lietuvas valdībai saņemšanas 1940. gada 15. jūnijā valsts prezidents Antans Smetona viņu atbilstoši Lietuvas konstitūcijai iecēla par prezidenta vietas izpildītāju un pats aizbēga uz Vāciju. Pēc Lietuvas okupācijas 1940. gads 17. jūnijā Merķis pēc PSRS okupācijas varas rīkojuma bija spiests iecelt žurnālistu Justu Palecki par "Lietuvas Tautas valdības" premjerministru un atkāpās no amata un vēlāk šķērsoja Latvijas-Lietuvas robežu.

17. jūlijā viņu kopā ar ģimeni pirms plānotā lidojuma uz Stokholmu Rīgas lidostā arestēja NKVD un deportēja un Saratovu. 1941. gadā viņu ieslodzīja cietumā un uzvārda vietā, tāpar kā citiem Lietuvas valdības locekļiem un ģimenes locekļiem, pratināšanu protokolos lietoja anonīmus numurus (Antans Merķis – Nr. 1, viņa sieva – Nr. 2, Jozs Urbšis Nr. 5, Aleksandrs Stulginskis Nr. 30 u.t.t.). 1952. gadā Vladimiras cietumā viņa iesodzījumu pagarināja par 25 gadiem, bet pēc Staļina nāves 1954. gadā atbrīvoja un ievietoja invalīdu namā Vladimiras apgabala Malenkā, kur viņš mira 1955. gada 5. martā. Iekārtota simboliska apbedījuma vieta Kauņas Petrašūnu kapsētā.