Aleksandrs fon Zīverss

Vikipēdijas lapa
Kārļumuižas pils (pirms 1905).

Aleksandrs fon Zīverss (vācu: Alexander von Sievers, krievu: Александр Эммануилович Сиверс, 1851–1935) bija vācbaltiešu dārznieks, Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs. Krievijas impērijas ķeizariskās dārzkopības biedrības valdes loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāfa Zīversa Kārļumuižas ābeļdārza un kokskolas katalogs (1911/1912).

Dzimis 1851. gada 30. jūlijā Emanuela fon Zīversa (1817–1909) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Koskulas, ģimenē. 1855. gadā viņa māte mantoja Kārļumuižu, bet tēvs Cēsu pilsmuižu. Viņa tēvs līdz 1877. gadam bija Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktors un ģimene dzīvoja Pēterburgā, kur Aleksandrs apguva dārzkopības specialitāti. Mātei piederošajā Kārļumuižā viņš izveidoja dārzniecību dekoratīvo stādu audzēšanai, kuru vadīja vecākais dārznieks J. Vīgants.

1871. gadā muižas krogus ēkā iekārtoja dārznieku meistaru skolu, kuru 1890. gadā Krievijas impērijas lauksaimniecības ministrija apstiprināja par divgadīgo dārzniecības skolu un tās beidzēji saņēma dārzkopības meistara nosaukumu. Skola saņēma dotācijas no valsts kases un bija pirmā dārzkopības skola Baltijas provincēs. Pēc mātes nāves 1901. gadā Aleksandrs fon Zīverss mantoja Kārļumuižu, kuras kungu māju 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja, bet 1909. gadā Zīverss to atjaunoja. Ziemas mēnešos Aleksandrs fon Zīverss kopā ar kalponi Mariju Eglīti (1869-1907) dzīvoja Suvorova ielā 13/15 Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņš kopā ar kalpones meitu Mariju Eglīti (dzimusi 1893. gadā) devās uz ārzemēm, kur viņi apprecējās. Vācu okupācijas laikā viņi 1918. gadā atgriezās Latvijā.[1] Cēsu kauju laikā 1919. gada jūnijā Kārļumuižas kungu māju atkārtoti nopostīja, bet pēc 1920. gada agrārās reformas muižas teritoriju ar ēkām sadalīja vairākās jaunsaimniecībās, bijušajam īpašniekam grāfam Aleksandram Zīversam atstāja vienīgi neatsavināmo daļu un 69 ha zemes, kur viņš turpināja nodarboties ar ābeļu audzēšanu un izpēti (pomoloģiju). Viņš Kārļos saimniekoja ap piecpadsmit gadu, bet 1930. gadu vidū nolēma pārcelties uz dzīvi Francijā. Miris 1935. gadā.[2]

Kārļumuižas pārdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa mantinieki saimniecību sākotnēji iznomāja, bet pēc Aleksandra nāves 1937. gadā par 68 200 latiem pārdeva Zemkopības ministrijai. Tālaika Latvijas Zemkopības ministrs Jānis Birznieks rakstīja:

„Kārļumuižas pomoloģiskais dārzs bija plaši pazīstams agrākajā Krievijā un arī tagad Kārļos ir plašākā koku audzētava Latvijā šķirņu dažādības un skaita ziņā. Būtu vēlams to iegūt valsts īpašumā, uzlabot un atdzīvināt agrāko slavu, kas pavērstu iespējas augļu koku eksportam.”  

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.