Kārļumuiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par bijušo muižu Vidzemē. Par apdzīvotu vietu Kurzemē skatīt rakstu Kārļmuiža.
Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu
Viesnīca bijušajā muižas ērberģī

Kārļumuiža, arī Kārļamuiža (vācu: Gut Karlsruhe vai Karlsruhe) ir bijusī muiža, kas atrodas Amatas novada Drabešu pagasta Kārļos. Muiža izveidojās 18. gadsimtā. Sākotnēji tā bija Cēsu pilsmuižas pusmuiža un tika saukta par Volfa muižu (Wolfsruh).

Ir saglabājušās vairākas muižas centra apbūves ēkas un mežaparks. Bijušajā muižas ērberģī ir iekārtota lauku viesnīca "Kārļamuiža".[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1747. līdz 1755. gadam tā piederēja grāfam Aleksejam Bestuževam-Rjuminam (Бестужев-Рюмин, 1693–1766). 1755. gadā to iegādājās Johans Gotlībs fon Volfs, bet 1777. gadā majors Karls Eberhards fon Zīverss (Karl Eberhard von Sievers). Šajā laikā Kārļu muižā tika izveidots vienreizējs ainavu parks un mežaparks, kas iekļāva tuvējās apkārtnes gravas, smilšakmens atsegumus un Ainavu krauju pie Amatas. 1795. gadā Karls Eberhards fon Zīverss pusmuižu atdalīja no Cēsu pilsmuižas un pārdeva angļu tirgotāja Džeimsa Pīrsona (James Pierson of Balmadis, 1741–1804) sievai Andžela Marijai fon Trompovskai. Pēc Džeimsa Pīrsona iniciatīvas muiža ieguva reprezentatīvu arhitektūru un funkcijas. Pīrsonu ģimenes īpašumā muiža bija no 1795. līdz 1804. gadam.

1819. gada 17. novembrī Kārļumuižu iegādājās grāfs Josefs fon Koškuls (Joseph von Koskull). 1847. gadā grāfa fon Koškula vienīgā meita Elīza apprecējās ar Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa (1772–1856) un grāfienes Helēnas Duņinas vecāko dēlu grāfu Emanuelu fon Zīversu (1817–1909). 1855. gada marta beigās grāfs Jozefs fon Koškuls nomira un muižu mantoja meita. Zīversu ģimenes īpašumā muiža bija no 1855. līdz 1936. gadam. 1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māja tika nodedzināta. 1909. gadā Zīversi to atjaunoja, tomēr 1919. gadā kungu māja tika nopostīta atkārtoti. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas teritoriju ar ēkām sadalīja vairākās jaunsaimniecībās, bijušajam īpašniekam grāfam Aleksandram Zīversam atstāja vienīgi neatsavināmo daļu un 69 ha zemes. Viņš Kārļos saimniekoja ap piecpadsmit gadu, bet 1930. gadu vidū nolēma pārcelties uz dzīvi Francijā. Viņa mantinieki saimniecību sākotnēji iznomāja, bet 1937. gadā par 68 200 latiem pārdeva Zemkopības ministrijai. Tālaika Latvijas Zemkopības ministrs Jānis Birznieks rakstīja: „Kārļumuižas pomoliģiskais dārzs bija plaši pazīstams agrākajā Krievijā un arī tagad Kārļos ir plašākā koku audzētava Latvijā šķirņu dažādības un skaita ziņā. Būtu vēlams to iegūt valsts īpašumā, uzlabot un atdzīvināt agrāko slavu, kas pavērstu iespējas augļu koku eksportam.”

1938. gadā izremontēja agrāko muižas pārvaldnieka māju, kurā iekārtoja saimniecības pārziņa dzīvokli un kantora telpas.

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums).

Kārļumuižas parks ir brīva plānojuma romantisks ainavu parks, kas aptver teritoriju līdz pat Amatas upei. Skaistā apkārtne ar krāšņajiem Amatas krastiem kopš 18. gadsimta beigām bija iemīļota apmeklējuma vieta ceļotājiem. 19. gadsimta beigās Kārļos izveidoja dārznieku meistaru skolu, kas bija pirmā dārzkopības skola Baltijas guberņās.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiņa, Aija. Voyage Pittoresque. Jeb gleznains ceļojums uz Kārļiem pie Amatas. Iespiedgrafika. #3 (271/2004).

Lancmanis, Imants. My Home is my Castle. Mistera Pīrsona celtais nams pie Amatas. Māksla Plus. Kultūras žurnāls. 2007. 4.

Gailītis, Paulis. Kārļu vecais pomoloģiskais dārzs. Dārzkopības un Biškopības Žurnāls, 1940, Nr. 5, 226. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°14′25″N 25°12′45″E / 57.24028°N 25.21250°E / 57.24028; 25.21250