Emanuels fon Zīverss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grāfs fon Zīverss.tiff

Emanuels fon Zīverss (vācu: Emanuel von Sievers, krievu: Эммануил Карлович Сиверс, dzimis 1817. gada 27. aprīlī, miris 1909. gada 12. maijā) bija Krievijas impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1817. gada 27. aprīlī Vodolagu muižā Harkovas guberņā ģenerāļa Kārļa Gustava fon Zīversa un viņa sievas Helēnas, dzimušas Duņinas, ģimenē. 1821. gadā viņa tēvs mantoja Cēsu pilsmuižu un pārcēlās uz Latviju. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā, vēlāk studēja Pēterburgā. No 1835. gada darbojās Krievijas impērijas valsts dienestā, bija galma kambarjunkurs (1841), kambarkungs (1848), īstenais valsts padomnieks (1851). 1847. gadā viņš salaulājās ar Elīzi fon Koskulu, 1856. gadā mantoja Cēsu pilsmuižu. Viņš finansēja Igaunijas nacionālās glezniecības pamatlicēja Johana Kēlera studijas Pēterburgas mākslas akadēmijā, 1858. gadā Kēlera altārgleznu uzdāvināja Cēsu Jāņa baznīcai.

1856. gadā Emanuelu fon Zīversu iecēla par Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktoru, viņš bija slepenpadomnieks (1860), hofmeisters (1864), senators (1873), virshofmeistars (обер-гофмейстер, 1877), īstenais slepenpadomnieks (1877).

Pēc atgriešanās Cēsīs Emanuels fon Zīverss pabeidza sava tēva iesāktās pārbūves Cēsu Jaunajā pilī, tostarp iekārtojot arī pils bibliotēku no jauna uzceltajā Lademahera torņa augšējā daļā. Viņš bija arī Cēsu pilsētas domes deputāts, izcils mākslas pazinējs un atbalstītājs, līdz mūsdienām litogrāfiju veidā saglabājušies Zīversa zīmētie Cēsu pilsmuižas skati, kas ir apskatāmi Cēsu muzeja ekspozīcijā. 1884. gadā Sv. Jāņa baznīcā tika izveidotas logu vitrāžas ar Vidzemes bruņniecības ģerboņiem, arī Zīversu dzimtas ģerboni.

Miris 1909. gada 12. maijā Cēsīs, apglabāts dzimtas kapenēs pie Cēsu Pareizticīgo Kristus apskaidrošanas baznīcas.

Cēsu pilsmuižas pārbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu Jaunā pils (Emanuela fon Zīversa zīmējums, 1856).

Emanuela fon Zīversa devums pilsmuižā vairāk saistās ar uzlabojumiem un modernizāciju:

  • Jaunā pils ieguva vairākus ārējā veidola papildinājumus. Pēc Rīgas arhitekta Roberta Pflūga projekta pils galvenās fasādes lievenim izveidoja skārda nojumi svītrotas, sarkanbaltzilas markīzes formā. 19. gadsimta nogalē uzcēla divas verandas.
  • 1878. gadā cūku kūts un vecā alus brūža vietā uzcēla Cēsu alus darītavu, kurā alus darīšana turpinājās līdz 2000. gadā, kad "Cēsu alus" ražotni pārcēla uz Aldaru laukumu 1.
  • 19. gadsimta otrajā pusē izmainīja saimniecības ēku izskatu atbilstoši eklektikas tendencēm. Pils krogu pārbūvēja par divstāvu ēku ar bagātīgi dekorētām fasādēm. Uzcēla kučiera māju un plienakmens mūru korpusus (pie bērnu rotaļu laukuma blakus Maija parkam) liellopu kūtīm (bijušo koka laidaru vietā).Labiekārtoja parādes pagalmu, nodalot saimniecisko daļu starp klēti un stalli no pagalma telpas Jaunās pils priekšā (žogs, atsevišķi vārti saimniecības ēku apkalpošanai pie pārvaldnieka mājas, aleja).Vairākas pilsmuižas ēkas pārbūvēja Cēsu būvuzņēmējs J. Menģelis, arī Daktera māju alus darītavas teritorijā u.c..
  • Pils parku papildināja ar tiltiņiem, paviljoniem, soliņiem, strūklaku, izveidoja terasi parādes pagalma rietumu malā. 1908. gadā Kārļa kalniņā uzstādīja pieminekli savam tēvam Kārlim Gustavam fon Zīversam.
  • 1904. gadā ordeņa pilsdrupu rietumu torni pārsedza ar pagaidu jumtu, bet 1914. gadā daļēji par sabiedrības savāktiem, daļēji par pilsmuižas īpašnieka līdzekļiem uzsāka jauna jumta likšanu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.