Alfrēds Audze
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alfrēds Audze dzimis 1897. gada 12. maijā Sarkanmuižas pagastā, Ovīšu ciemā, zemnieka ģimenē. Mācījies Ventspils reālskolā. 1915. gadā iestājies Viļņas karaskolā kur beidzis saīsināto virsnieku kursu. Tā paša gada septembrī brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies visās bataljona (vēlāk pulka) kaujās līdz 1917. gada decembrim. Par varonību strēlnieku kaujās apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava II, III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada aprīlī. Septembrī kļuvis par bataljona komandieri 2. Ventspils kājnieku pulkā, kapteiņa dienesta pakāpē. 1920. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1920. gadā par kaujām Latgales frontē, kur Audze personīgi vadīja pusotru rotu uzbrukumā diviem lielinieku pulkiem, izsita tos no pozīcijām un saņēma gūstekņus tādējādi sekmēdams latviešu daļu virzību uz priekšu.[1] Piešķirta jaunsaimniecība Zūru pagastā.
Pēc brīvības cīņu noslēguma palicis dienestā. Ticis piekomandēts Robežsargu divīzijai. 1921. gada decembrī pārcelts uz 9.Rēzeknes kājnieku pulku kur pildījis bataljona komandiera pienākumus, dažreiz aizvietojot arī pulka komandieri. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1924-1926.g. beidzis virsnieku akadēmiskos kursus. 1926-1928.g. bijis armijas komandiera štāba satiksmes daļas priekšnieks. 1928. gadā iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba priekšnieku un paaugstināts par pulkvedi. Armijas 10 gadu svētkos 1929. gadā apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni.
Miris 1930. gada 27. jūnijā ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgas brāļu kapos.