Algonkinu valodas

Algonkinu valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Ziemeļamerika
Ģenētiskā klasifikācija	Algiku Algonkinu valodas
Atzari	Līdzenumu algonkini Centrālie algonkini Austrumu algonkini
ISO 639-2	alg
ISO 639-5	alg
Algonkinu valodu izplatība pirmskolonizācijas laikmetā.

Algonkinu valodas ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime, kura pieder pie algiku valodu virssaimes. Vārds "algonkini" ir cēlies no odžibvu valodai līdzīgā algonkinu dialekta, kas arī ir daļa no šīs valodu saimes. Daudzas algonkinu valodas mūsdienās ir nopietni apdraudētas, jo tikai daži pamatiedzīvotāji spēj tajās sarunāties. Daļa valodu jau ir izmirušas.

Aptuveni 190 000 algonkinu indiāņu runā kādā no algonkinu valodām. Savienotajās Valstīs runātāju skaits šajās valodās samazinās (18 079 cilvēku 1970. g. un aptuveni 13 000 1990. g.). Savukārt Kanādā tas pieaug (1981. g. aptuveni 99 120 cilv., 1991. g. ap 150 000 cilv. un 2006. g. — 180 955 cilv.).

Klasifikācija

Algonkinu saimi iedala 10 apakšsaimēs jeb atzaros, un šai plašajai saimei pieder aptuveni 40 valodas:

• 1. Siksiku jeb blekfūtu (latviski tulkoti arī kā "melnkājainie" jeb "melnās pēdas") atzars.
• 2. Arapahu atzars: arapahu, atsinu jeb groventru.
• 3. Šaijenu atzars: šaijenu, sutaio (†).
• 4. krī-montanju atzars:
  • krī grupa: līdzenumu krī, mežu krī, purvu austrumu krī, purvu rietumu krī, atikameku;
  • motanju-naskapu grupa: austrumu krī, montanju, naskapu.
• 5. Menominu atzars.

Siksiku (blekfūtu) valodas ierakstīšana (siksiku cilts virsaitis Ninastoko).

• 6. Odžibvu atzars:
  • ziemeļu odžibvu grupas valodas: Severnas upes odžibvu, ziemeļu algonkinu;
  • dienvidu odžibvu grupas valodas: soto, dienvidu-centrālo odžibvu, austrumu odžibvu, algonkinu, otavu;
  • potavatomu.
• 7. Austrumu (piekrastes) atzars:
  • mikmaku grupa;
  • abenaku grupa: austrumabenaku jeb abenaku-penobskotu, rietumabenaku, malesītu-pasamukodu;
  • etčeminu grupa (†);
  • masačūsetsu grupa: masačūsetsu-naragansetu (†), pekotu-(masačūsetsu)-niantiku-montauketu (†), kuiripi-unkečogu (†);
  • leni-lenape (delavari) grupa: munsī delavaru, unami delavaru (†), mohikāņu (†);
  • nantikoku grupa: nantikoku-konoju (†);
  • Virdžīnijas algonkinu grupa: pouhatanu (†);
  • Karolīnas algonkinu grupa jeb pamliko: pamliko (†) (mūsdienās pazīstami kā lumbī (†)).
• 8. Ilinoisu-Maiami atzars (†).
• 9. Sauku-meskvaku-kikapu atzars:
  • sauku-meskvaku grupa;
  • kikapu.
• 10. Šoinu atzars.

Izplatība

Mikmaku (ap 9000 runātāju), malesītu-pasamakodu (ap 1000), austrumabenaku, rietumabenaku, etčeminu, masačūsetsu, pekotu, mahikāņu, delavaru, nantikoku, pouhatanu u.c. valodas, kopskaitā ap 20, pieder pie austrumu grupas. Visas šīs valodas bija izplatītas gar Atlantijas okeāna piekrasti. Tāpēc tās ļoti agri saskārās ar eiropiešu kolonizāciju un, izņemot pirmās divas, mūsdienās ir gandrīz izmirušas.

Pie centrālās grupas pieskaitāmas aptuveni 7 valodas, kuras bija izplatītas uz dienvidiem, ziemeļiem un rietumiem no Lieliem ezeriem. Krī (100 000 runātāju) un odžibvu (55 000) ir vienas no izplatītākajām Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valodām. Dažkārt daudzos šo valodu dialektus (algonkinu, otavu, naskapu u. c.) uzskata par atsevišķām valodām. Pārējās šī reģiona valodas ir šoinu (250-500 runātāju), meskvaku-sauku-kikapu (no 1700-5000), maiamu-ilinoisu (izmirusi), potavatomu (daži simti runātāju), menominu (daži desmiti).

Līdzenumu jeb rietumu grupas algonkinu valodas, kopskaitā trīs, bija izplatītas Lielajos līdzenumos,- siksiku jeb blekfūtu (5000-8000 runātāju), šaijenu (ap 2500), arapahu-atsinu (ap 1400).

Dažkārt algonkinu grupai pieskaita ap 1829. g. izmirušo beotuku valodu, kurā runāja Ņūfaundlendas indiāņi. Taču nav nekādu pierādījumu kas to apstiprinātu vai noliegtu, un šāds pieņēmums balstās vienīgi uz ģeogrāfisko tuvumu. Ļoti trūcīgas liecības saglabājušās par etčeminu valodu, un nav zināma angliski runājošo lumbī indiāņu sākotnējā valoda.

Aizgūtie vārdi

Algonkinu tautas vienas no pirmajām Ziemeļamerikā saskārās ar eiropiešu kolonizatoriem, galvenokārt angliski runājošiem. Ciešo kontaktu rezultātā lielu skaitu aizguvumu pārņēma angļu valoda, no kuras tie vēlāk ienāca arī citu tautu valodās. Algonkinu izcelsme ir daudziem apdzīvoto vietu un municipalitāšu nosaukumiem, ieskaitot Čikāgu, Manhatanu un Kanādas galvaspilsētu Otavu. Pat vairākiemvSavienoto Valstu austrumu štatiem (Masačūsetsas, Konektikutas, Mičiganas, Misisipi, Viskonsinas) un Kanādas provincēm Kvebekai un Manitobai nosaukumi ir algonkinu cilmes.

Algonkinu vārdi saglabājušies ne mazums hidronīmos, piemēram, Misisipi, Mičiganas ezers, Potomakas upe, Rapahanokas upe, Čezapīka līcis u.c.

Vairāku Amerikas pamatiedzīvotāju tautu nosaukumi plašāk pazīstami pēc to algonkinu eksonīma, nevis pašnosaukuma. Šie eksonīmi sastopami arī latviešu valodas tulkojumos - eskimoss (skatīt zemāk), vinebagi (iespējams, no potavatomu winpyéko, "netīro ūdeņu ļaudis"), siu (saīsināts no otavu naadowesiwag), čipevani (no krī čīpwayān, "(tie, kam ir) saindētas ādas").

Aizguvumi latviešu valodā

Vairāki, parasti ar indiāņu kultūru saistāmi, algonkinu vārdi tiek izmantoti arī latviešu valodā:

• Eskimoss: Amerikas un Austrumsibīrijas arktiskā reģiona pamatiedzīvotājs; no montanju aiachkimeou ([aːjastʃ͡ime:w]), "sniega kurpju tīklojums".
• Kinkažu: no algonkinu vārda kwingwaage un anišinabu gwiingwa'aage "("tinis"), caur franču quincajou. Dienvidamerikas iemītnieks savu nosaukumu neparastā veidā iemantoja no tiņa jeb āmrijas, ziemeļu puslodes faunas pārstāvja, kas nav radniecīgs kinkažu.
• Mokasīns: ādas apavi; atvasināts no Virdžīnijas algonkinu pouhatanu makasin (radniecisks masačūsetsu mohkisson/mokussin, anišinabu makizin, mikmaku mksɨkn; no protoalgonkinu maxkeseni (kurpe)).
• Oposums: somaiņu kārtas pārstāvis; no pouhatanu apasum, opussum [a:passem], cēlies no protoalgonkinu wa:p-aɔʔθemw ("baltais suns", "baltais plēsējs").
• Pauvau: tradicionālie Ziemeļamerikas indiāņu pulcēšanās svētki; no naragansetu powwaw ("šamanis", "garīgais līderis"), protoalgonkinu paweˑwa ("sapņot", "gūt vīziju"); vārds minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Pemikans: gaļas produkts; no krī pimîhkân, - "gatavot taukus" (protoalgonkinu pemihkeˑwa, - no pemy-, - "tauki" + -ehke, - "gatavot"); vārds minēts grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi".
• Sačems: no austrumabenaku sakəma (naragansetu sâchim - "virsaitis"), proto-austrumalgonkinu sākimāw.
• Sagamors: "virsaitis".
• Skunkss: plēsēju kārtas zīdītājs; no masačūsetsu squnck (protoalgonkinu šekaˑkwa, no šek-, "urinēt" + -aˑkw, "lapsa").
• Sukotašs: ēdiens, kura pamatprodukti ir kukurūza un pupiņas; no naragansetu msíckquatash ("gatavotas [graudaugu] sēkliņas"); protoalgonkinu mesiˑnkweteˑwari, viensk. mesiˑnkwete, kur mes-, ("viss kopums") + -iˑnkw-, ("acs [=sēkliņas]") + -ete ("gatavot").
• Tobogans: krī un montanju/naskapu cilšu kamanas; no mikmaku topaqan vai malesītu-pasamakodu /tʰaˈpakən/ (protoalgonkinu wetaˑpyeˑkani, no wet-, "vilkt" + -aˑpye-, "papildinātājs" + -kan, "rīks").
• Tomahauks: Ziemeļamerikas indiāņu cirvis; no pouhatanu tamahaac (protoalgonkinu temahaˑkani, no temah- ("griezt") + papildinātājs -kan ("rīks priekš")).
• Totēms: kādas tautas, grupas, cilts vai konkrēta cilvēka mītisks pirmssencis, ko īpaši pielūdza vai kura vārdā sevi dēvēja; no odžibvu nindoodem, - "mans totēms", attiecināts uz radinieku kopu.
• Vampums: no masačūsetsu "wampuneag", - "balta [gliemežu pērlīšu] virtene" (malesītu wapapiyik, austrumabenaku wápapəyak, odžibvu waabaaiinyag), no protoalgonkinu waˑp-, - "balts" + -aˑpy-, - "virtene kā papildinātājs" + -aki, - daudzskaitlis.
• Vapiti: Kanādas briedis; no šauni waapiti, ("balta aste, ļipa"; odžibvu waabidiy), no protoalgonkinu waˑpetwiya, kur waˑp-, "balts" + -etwiy ("ļipa").
• Vigvams: no austrumabenaku wìkəwam un odžibvu wiigiwaam (protoalgonkinu wiˑkiwaˑHmi).

Literatūra

• Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206