Alozu apakšdzimta
| Alozu apakšdzimta Alosinae (Svetovidov, 1953) | |
|---|---|
 Palede (Alosa fallax) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Apakškohorta | Siļķu apakškohorta (Clupei) |
| Kārta | Siļķveidīgās (Clupeiformes) |
| Apakškārta | Siļķu apakškārta (Clupeoidei) |
| Dzimta | Siļķu dzimta (Clupeidae) |
| Apakšdzimta | Alozu apakšdzimta (Alosinae) |
Alozu apakšdzimta (Alosinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 32 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.[1] Mājo galvenokārt jūrā, daļa sugu saldūdenī.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alozu apakšdzimtu Latvijā pārstāv viena suga — palede (Alosa fallax), kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[3] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa). Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alozu apakšdzimtas zivis ir vidēji lielas vai lielas zivis, salīdzinot ar pārējām siļķu dzimtas zivīm.[2] Lielākā daļa šajā grupā ir 20—30 cm garas.
Toties lielākās sugas ir aloza un Amerikas palede (Alosa sapidissima). Alozas ķermeņa garums var sasniegt 80—83 cm, svars 5 kg, lai gan parasti tā ir apmēram 40 cm gara.[5][6] Amerikas paledes ķermeņa garums var sasniegt 76 cm, svars 5,4 kg, bet parasti tās garums ir ap 50 cm.[7][8][9] Tās ir arī lielākās sugas visā siļķu dzimtā.[8][10]
Gar vēdera viduslīniju visām alozām aug ķīļveida, asas zvīņas. Augšlūpa atšķirībā no siļķu apakšdzimtas zivīm ir šķelta, nevis noapaļota. Zobi ļoti sīki vai neesoši.[2] Muguras spura atrodas apmēram ķermeņa vidusdaļā, vēdera spuras atrodas tieši apakšā, anālā spura īsa un tālu uz aizmuguri aiz muguras spuras. Zvīņas labi piestiprinātas. Lielākajai daļai sugu pie žaunu vākiem tumšs plankums, dažām sugām plankumu rinda, kas virknējas uz sāniem, vai pat otrā rinda apakšā zem pirmās.[2] Alozu apakšdzimtas zivis veido lielus barus. Barojas ar bezmugurkaulniekiem un mazākām zivtiņām.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alozu apakšdzimta (Alosinae)[1]
- Alozas (Alosa)
- Brevortijas (Brevoortia)
- Dienvidamerikas sardīnes (Sardinops)
- Sardīnes (Sardina)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 FishBase: Subfamily Alosinae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Alosinae[novecojusi saite]
- ↑ Siļķveidīgās zivis (Clupeiformes)[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas Daba: Aloza». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. maijā. Skatīts: 2017. gada 24. augustā.
- ↑ IUCN: Alosa alosa
- ↑ FishBase:Alosa alosa (Linnaeus, 1758)
- ↑ FishBase: Alosa sapidissima (Wilson, 1811)
- ↑ 8,0 8,1 «Fish Facts: American Shad (Alosa sapidissima)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.
- ↑ «ADW: Alosa sapidissima». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.
- ↑ Oceanography and Marine Environment in the Basque Country[novecojusi saite]