Altajieši
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 70,8 tūkstoši[1][2] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Kazahstāna 500[4] | |
| Valodas | |
| altajiešu valoda | |
| Reliģijas | |
| šamanisms, burhanisms un pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| pārējās tjurku tautas: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
Altajieši (altajiešu: алтай-кижи), līdz 1948. gadam oficiāli saukti par oirotiem, ir viena no tjurku tautām un Altaja Republikas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas altajiešu minoritātes dzīvo Altaja novadā, kā arī Kemerovas un Novosibirskas apgabalos Krievijas Federācijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Алтайцы (1)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 24. oktobrī.
- ↑ Алтайцы // Тува: словарь культуры / сост. С. В. Маркус. — М.: Академический проект, 2006. С. 37. — ISBN 5-8291-0757-0
- ↑ Krievijas tautas skaitīšanas dati
- ↑ Altajieši (Алтайцы (2) Archived 2010. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē.)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altajieši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|