Altajieši

Altajieši
*Aлтай-кижи*
	; Altajiešu vīrietis tautas tērpā
Visi iedzīvotāji
	70,8 tūkstoši
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Krievija 67 200 Altaja republika 62 200; Altaja novads 1900; Kemerovas apgabals 500; Novosibirskas apgabals 500; Kazahstāna 500
Valodas
	altajiešu valoda
Reliģijas
	šamanisms, burhanisms un pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
	pārējās tjurku tautas: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Altajieši (altajiešu: алтай-кижи), līdz 1948. gadam oficiāli saukti par oirotiem, ir viena no tjurku tautām un Altaja Republikas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas altajiešu minoritātes dzīvo Altaja novadā, kā arī Kemerovas un Novosibirskas apgabalos Krievijas Federācijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Алтайцы (1)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 24. oktobrī.
↑ Алтайцы // Тува: словарь культуры / сост. С. В. Маркус. — М.: Академический проект, 2006. С. 37. — ISBN 5-8291-0757-0
↑ Krievijas tautas skaitīšanas dati
↑ Altajieši (Алтайцы (2) Archived 2010. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē.)

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Visi iedzīvotāji
Altajiešu vīrietis tautas tērpā
70,8 tūkstoši^[1]^[2]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija 67 200^[3] Altaja republika 62 200 Altaja novads 1900 Kemerovas apgabals 500 Novosibirskas apgabals 500 Kazahstāna 500^[4]
Valodas
altajiešu valoda
Reliģijas
šamanisms, burhanisms un pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
pārējās tjurku tautas: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.