Jakuti
| Jakutu ģimene | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 500 000–600 000 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| jakutu, krievu | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, šamanisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| dolgani, tivieši, hakasi, altajieši | |
Jakuti vai saha (jakutu: саха) ir tjurku tauta, kas dzīvo galvenokārt Sahas Republikā Krievijas Federācijā, arī Amūras apgabalā, Magadanas un Sahalīnas reģionos, kā arī Taimiras un Evenku nacionālajos apvidos. Jakutu valoda pieder tjurku valodu Sibīrijas zaram. Jakutu un eiropiešu pēcnācējus sauc par sahaļariem (krievu: cахаля́р, jakutu: бааhынай)
Jakuti nodarbojas ar lopkopību, koncentrējoties uz zirgu un liellopu audzēšanu.
Izcelsme un vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jakutu senči bija kurikāni, kas migrēja no Jeņisejas uz Baikāla ezeru.[7] Jakuti sākotnēji apdzīvoja Baikāla ezera reģionu. Sākot ar 13. gadsimtu, viņi mongoļu spiediena ietekmē migrēja uz Vidējās Ļenas, Aldanas un Viļujas upju baseiniem. Jakuti apdzīvotā reģiona ziemeļdaļā lielākoties bija mednieki, zvejnieki un ziemeļbriežu gani, savukārt dienvidu jakuti audzēja liellopus un zirgus.[8][9]
Tiek lēsts, ka jakutu populācija no 1642. līdz 1682. gadam samazinājās par 70 procentiem, galvenokārt baku un citu infekcijas slimību dēļ.[10][11]
18. gadsimtā sakarā ar zelta atklāšanu un vēlāk ar Transsibīrijas dzelzceļa būvi Jakutijā ieradās arvien vairāk krievu. Līdz 18. gadsimta divdesmitajiem gadiem gandrīz visi jakuti apgalvoja, ka ir pārgājuši pareizticībā, taču viņi saglabāja (un joprojām saglabā) šamanismu. Jakutu literatūra sāka attīstīties 19. gadsimta beigās, un 20. gadsimta sākumā notika nacionālā atmoda.
Krievijas pilsoņu kara beigās Mihaila Korobeiņikova vadībā notika Jakutu sacelšanās, ko apspieda Sarkanā armija. 1922. gadā PSRS valdība jakutu apdzīvoto apgabalu nosauca par Jakutijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.
No 1920. gadu līdz 1930. gadu beigām, kad Staļins uzsāka kolektivizācijas kampaņu, jakuti tika sistemātiski vajāti.[12] Iespējams, ka bada un nepietiekama uztura dēļ šajā periodā kopējais jakutu skaits samazinājās no 240 500 1926. gadā līdz 236 700 1959. gadā. No 1972. gada iedzīvotāju skaits sāka atjaunoties.[13]
Saskaņā ar Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem 2010. gadā Sahas Republikā dzīvoja 466 492 jakuti jeb 49,9% no visiem republikas iedzīvotājiem.
Valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanu aptuveni 87% jakutu Sahas Republikā brīvi pārvalda jakutu valodu, bet 90% — krievu valodu.[14] Jakutu valoda pieder Sibīrijas tatāru valodu ziemeļu grupai. Tā visciešāk saistīta ar dolganu valodu, kā arī mazākā mērā ar tiviešu un šoru valodām.
Virtuve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sahas virtuvē atrodams tradicionālais dzēriens kumiss, govs, ķēves un ziemeļbriežu piena produkti, sasmalcināta sālīta zivju stroganīna,[15] brieža gaļa, saldētas zivis, biezas pankūkas un salamat - prosas putra ar sviestu un zirga taukiem. No govs piena vai krējuma un dažādām ogām tiek gatavots deserts kierchekh. Indigirka ir tradicionālie zivju salāti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ВПН-2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 18. marts.
- ↑ «Yakuts in Canada».[novecojusi saite]
- ↑ «Yakuts in China». Skatīts: 2015. gada 18. marts.
- ↑ «Қазақстан 2009 жылы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2015. gada 18. marts.
- ↑ Агентство Республики Казахстан по статистике. Перепись 2009. Arhivēts 2013-08-10 Wayback Machine vietnē. (Национальный состав населения Arhivēts 2011-07-23 Wayback Machine vietnē..rar)
- ↑ Всеукраїнський перепис населення 2001. Русская версия. Результаты. Национальность и родной язык. Arhivēts 2010-07-01 Wayback Machine vietnē.
- ↑ V.A. Stepanov "Origin of Sakha: Analysis of Y-chromosome Haplotypes" Molecular Biology, 2008, Volume 42, No 2, p. 226-237,2008
- ↑ Народы Сибири, 1956
- ↑ История Якутской АССР, 1963
- ↑ John F. Richards. The Unending Frontier: An Environmental History of the Early Modern World. University of California Press, 2003. 538. lpp. ISBN 0520939352.
- ↑ The massacre in history, 1999, p. 155
- ↑ Book of Peoples of the World: A Guide to Cultures, ed. by Davis, Harrison, Howe, National Geographic Books, ç2008, p.141
- ↑ Martin Lewis. «The Yakut Under Soviet Rule». GeoCurrents, 2012. gada 14. maijs. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. maijā. Skatīts: 2019. gada 10. novembrī.
- ↑ Irina. «Stroganina no zivīm - 4 receptes». lv.womanexpertus.com (latviešu), 2018-11-12. Skatīts: 2019-11-09.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakuti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Recipes for traditional Yakut cuisine (in Russian) Arhivēts 2019. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Yakut language site with lyrics, mp3 and video Arhivēts 2017. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Yakut newspaper site
- A good brief description of Yakut Society
- Russian translations of Yakut texts (heroic poetry, fairy tales, legends, proverbs, etc)
- A multi-language dictionary: Yakut – Classical Mongolian – Khalkha – Russian – German – English
- Historical and administrative background
- Korolenko, Vladimir Galaktionovich (1980) "Sibirskie rasskazy i ocherki" Hudozhestvennaya literatura, Moscow in Russian
- Ethnic groups -Yakuts
- North-Eastern Federal University in Yakutsk
- Yakut People and Their Culture Arhivēts 2019. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Trannie Mystics
- Yakut History of America Arhivēts 2016. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.