Gagauzi
 Gagauzi tautas tērpos | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| apmēram 240 000 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Moldova (skatīt  Gagauzija) | 126 010[1] |
 Ukraina | 31 923[2] |
 Turcija | 15 000[3] |
 Krievija | 13 690[4] |
 Baltkrievija | 204[5] |
 Latvija | 91[6] |
 Bulgārija | 40[7] |
 Igaunija | 35[8] |
 Lietuva | 18[9] |
 Rumānija | 5[10] |
| Valodas | |
| Reliģijas | |
| Austrumu Pareizticīgā baznīca[11] | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Tjurki | |
Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība. Lielas gagauzu grupas dzīvo arī Ukrainā, Bulgārijā, Turcijā un Krievijā.[12]
Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gagauzu etniskā izcelsme ir tik neskaidra, ka par to ir pastāvējušas vismaz 20 dažādas teorijas. Pamatā tiek uzskatīts, ka viņi cēlušies no tjurku valodās runājušajiem protobulgāriem vai kumāniem. Cita hipotēze gagauzu izcelsmi saista ar turku valodu pārņēmušiem Balkānu bulgāriem.
Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gagauzu valoda pieder pie tās pašas tjurku valodu grupas kā azerbaidžāņu valoda, turku valoda un turkmēņu valoda. Gagauzu valoda ir īpaši tuva Balkānu tjurku dialektiem, kuros runā Grieķijā, ziemeļaustrumu Bulgārijā, kā arī Kumanovas un Bitolas apkārtnē Ziemeļmaķedonijā.
Nonākšana Besarābijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei un izveidoja Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu (Budžaku), no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kas tika piespiesti pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tika nomitināti tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās Dobrudžas.[13]
Autonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Haotiskajā PSRS sabrukuma periodā gagauzu aktīvisti 1989. gadā nobalsoja par autonomas gagauzu republikas izveidošanu. Baidoties no moldāvu nacionālisma, 1991. martā gagauzi nobalsoja par PSRS saglabāšanu un atbalstīja 1991. gada augusta PSRS valsts apvērsuma mēģinājumu, tādējādi vēl vairāk pasliktinot attiecības ar Moldovas valdību.
1991. gada 19. augustā Gagauzijas Republika pasludināja savu neatkarību. Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskā Moldovas un Rumānijas apvienošanās gadījumā, dot tiem iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Tika izveidota Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība, kurā par valsts valodām izmanto gagauzu, krievu un rumāņu valodas, taču visplašāk lietotā ir krievu valoda.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «2.1.8. Populația pe principalele naționalități (conform datelor recensămintelor populaţiei)» (rumāņu). 41. lpp. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 2. maijs.
- ↑ «Энциклопедии@Mail.Ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. oktobris. Skatīts: 2009-01-13. Ignorēts nezināms parametrs
|df= - ↑ «Итоги Всероссийской переписи населения 2010 года в отношении демографических и социально-экономических характеристик отдельных национальностей. Приложение 2. Национальный состав населения по субъектам Российской Федерации.» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. decembris. Skatīts: 2019. gada 5. augusts.
- ↑ «Национальный статистический комитет Республики Беларусь» (baltkrievu). Statistics of Belarus. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. oktobris.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības». pmlp.gov.lv (latviešu). 2021. gada 1. janvāris. Skatīts: 2023. gada 2. maijs.
- ↑ «Етнически малцинствени общности». nccedi.government.bg (bulgāru).
- ↑ «Enumerated Permanent Residents by Ethnic Nationality and Sex, 31 December 2011». pub.stat.ee. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
- ↑ «Gyventojai pagal skaitlingiausias tautybes». Statistics of Lithuania (lietuviešu). 155. lpp. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
- ↑ «Ultimii găgăuzi din România». Adevărul (rumāņu). 2010. gada 25. jūnijs.
- ↑ Michael Lipka. «The Gagauz: 'Christian Turks' between two worlds». TRT World, 2022. gada 22. maijs.
The Gagauz, a Turkic-Orthodox Christian people, have lived in the Balkans for hundreds of years, managing to preserve their language and culture.
- ↑ Gagauz
- ↑ Unrepresented Nations and Peoples Organization. Unrepresented Nations and Peoples Organization: yearbook. Martinus Nijhoff Publishers, 1997. 76. lpp. ISBN 90-411-0439-9.
|