Amerigo Vespuči

Vikipēdijas lapa
Amerigo Vespuči
Amérigo Vespucci
Amerigo Vespuči
Personīgā informācija
Dzimis 1454. gada 9. martā
Florences Republika, Florence
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1512. gada 22. februārī (57 gadi)
Kastīlijas karaliste, Sevilja
(tagad Karogs: Spānija Spānija)
(apglabāts Florencē,
tagad Karogs: Itālija Itālija)
Tautība itālis
Nodarbošanās tirgonis, ceļotājs
Paraksts

Amerigo Vespuči (itāļu: Amérigo Vespucci; dzimis 1454. gada 9. martā Florencē, miris 1512. gada 22. februārī, Seviljā) bija itāļu (florenciešu) tirgonis un ceļotājs Spānijas un Portugāles dienestā, kurš piedalījies vairākās ekspedīcijās uz Jauno Pasauli. Tiek uzskatīts, ka Amerikas kontinents ir nosaukts viņa vārdā (latīņu: Americus Vespucius).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerigo Vespuči bija Florences Republikas notāra Anastazio Vespuči trešais dēls. Ieguvis labu izglītību, 1490. gadā viņš atstāja Florenci un devās uz Sevilju, lai stātos dienestā pie florenciešu tirgoņa Danoto Berardi, kurš bija atbalstījis Kristofora Kolumba ceļojumus uz Jauno Pasauli. 1492. gadā Mediči tirdzniecības nams norīkoja Vespuči par rezidentu Seviljā un Kadisā, bet pēc Bernardi nāves 1495. gadā viņš pārņēma arī Bernardi nama darījumus, tostarp 12 kuģu piegādi Spānijas karaļnamam. Vespuči tika dota iespēja apgādāt ekspedīcijas uz Indiju (Jauno Pasauli), tostarp Kolumba trešo ekspedīciju. Kolumba ekspedīciju panākumi iedvesmoja arī Vespuči doties ceļojumā pāri okeānam.

1499. gadā viņš devās ceļā kā stūrmanis vienam no četriem admirāļa Alonso de Ohedas (Alonso de Ojeda) pirmās ekspedīcijas kuģiem. Pēc 24 kuģošanas dienām ekspedīcija sasniedza Dienvidamerikas piekrasti tagadējā Surinamā, kur izkāpa krastā un pēc tam izpētīja piekrasti uz rietumiem, tostarp iekuģojot Marakaibo ezerā un nosaucot zemes pie tām par Mazo Venēciju (tagadējā Venecuēla), kā arī Vestindijas salas. 1500. gadā ekspedīcija atgriezās Kadisā.

Pēc Portugāles karaļa Manuela I ielūguma Amerigo Vespuči devās vēl divās ekspedīcijās uz Dienvidameriku, jau Portugāles dienestā Gonsalu Kuelju (Gonçalo Coelho) vadībā (1501.-1502. un 1503.-1504.), taču arī tajās viņš nebija ekspedīciju vadītājs. Pēdējā ceļojumā, kurā tika izpētīta lielu daļa mūsdienu Brazīlijas piekrastes, viņš bija kapteinis vienam no ekspedīcijas kuģiem.

Dažkārt tiek uzskatīts, ka Vespuči ir piedalījes četros ceļojumos uz Jauno Pasauli (pirmais 1497.-1498. gadā Spānijas dienestā[2]), taču vairākums avotu to apšauba.

1505. gadā pēc Kolumba ieteikuma Vespuči atkal atgriezās Spānijas karaļa Ferdinanda II dienestā, 1508. gadā kļuva par Spānijas (Kastīlijas) galveno jūraslietu pārzini.[3] Miris 1512. gadā Seviljā no malārijas.[4] Abglabāts ģimenes kapenēs Florencē.[5]

Amerigo Vespuči skulptūra Florencē pie Ufici galerijas

Vēstules un Amerikas nosaukuma izcelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienīgie rakstiskie avoti, kas saglabājušies par Amerigo Vespuči ceļojumiem, ir viņa vēstules draugiem: Lorenco di Pjerfrančesko de Mediči (Lorenzo di Pierfrancesco de' Medici) un Florences gonfalonjēram Pjero Soderīni (Piero Soderini).[2] Jau Vespuči dzīves laikā šīs vēstules Florencē tika iespiestas grāmatā Lettera di Amerigo Vespucci delle isole nuovamente trovate in quattro suoi viaggi, kas tika dažādos veidos pārpublicētas Eiropas zemēs. Šajos izdevumos vēstules bija pārveidotas, nepilnīgas un pretrunīgas.

Tiek uzskatīts, ka jau Amerigo Vespuči dzīves laikā viņa vārds (no tā latinizētās versijas Americus Vespucius atvasinātais America) tika izmantots, apzīmējot Jauno Pasauli izdevumos, kur publicētas viņa vēstules no ceļojumiem. Nav gan saglabājušās ziņas, ka pats Vespuči būtu par to zinājis un to atbalstījis. Būtiska bija Vespuči vēstuļu publicēšana Lotringas kartogrāfa Martina Valdzēmillera 1507. gada grāmatā Cosmographiae Introductio, kur autors piedāvā Jauno Pasauli saukt par Amerigo zemi — Ameriku. Kristofora Kolumba ceļojumu aprakstu trūkums un Vespuči vēstuļu popularitāte 16. gadsimta sākuma Eiropas izglītotākajās aprindās veicināja Amerikas vārda piešķiršanu Jaunajai Pasaulei. Jau no 1520. gada tāds nosaukums tika lietots arī kartēs, bet 1538. gadā Gerards Merkators šo nosaukumu attiecināja uz visu Ameriku, ieskaitot Ziemeļameriku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Filips Dženkins. ASV vēsture (4. izd.). Rīga : Jumava, 2013. 25. lpp. ISBN 978-9934-11-426-7.
  2. 2,0 2,1 «Modern History Sourcebook:Amerigo Vespucci(1452-1512):Account of His First Voyage, 1497». Fordham.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. augustā. Skatīts: 2015. gada 13. jūnijā.
  3. «Amerigo Vespucci». Books.
  4. «Amerigo Vespucci: Facts, Biography & Naming of America». livescience.com.
  5. «Amerigo Vespucci: A Primary Source Biography». Books.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]