Gerhards Merkators
| ||||||||||||||||||
Gerhards Merkators (latīņu: Gerardus Mercator; vācu: Gerhard Mercator, 1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs, ievērojamākais kartogrāfs pēc Sebastiana Minstera. Viņa pasaules kosmogrāfijas atlantā "Atlas. Ofte Afbeeldinghe vande gantsche Weerldt" tika publicēta pirmā detalizētā Livonijas konfederācijas karte ar "Latviešu zemes" (Letten) atrašanās vietu.
Merkatora vārdā nosaukts kartogrāfiskās projekcijas veids — Merkatora projekcija. Šī projekcija attēlo Zemes sfērisko virsmu plaknē, saglabājot leņķus starp virzieniem. Visas loksodromas (līnijas, kas meridiānus šķērso vienādos leņķos) tajā tiek attēlotas kā taisnes.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis kā Gerards Krēmers (Gerard De Kremer) 1512. gada 5. martā Rupelmondē, Flandrijā, kurpnieka Huberta Krēmera un viņa sievas Emerances ģimenē. No 1530. gada studēja Lēvenes (Leuven) universitātē, latinizēja savu uzvārdu uz Mercator, pēc tam strādāja globusu darbnīcā (1534—1537). 1537. gadā izveidoja Svētās zemes karti Amplissima Terrae Sanctae descriptio ad utriusque Testamenti intelligentiam, bet 1538. gadā pasaules karti un 1539. gadā Flandrijas karti.
1541. gadā viņš izgatavoja savu pirmo globusu. 1544. gadā Merkatoru apcietināja sakarā ar apsūdzībām sekošanai Lutera mācībai. 1551. gadā viņš pabeidza sava zvaigžņoto debesu globusa izgatavošanu un pieņēma uzaicinājumu doties uz Duisburgu, kur G. Merkators bija akadēmiskās ģimnāzijas matemātikas un kosmogrāfijas profesors (1559—1562). 1568. gadā iznāca viņa sarakstītā pasaules vēstures hronoloģija Chronologia. Hoc est temporum demonstratio exactissima, ab initio mundi usque ad annum Domini MDLXVIII. 1569. gadā Merkators izveidoja savu slaveno lielo pasaules karti Nova et aucta orbis terrae descriptio ad usum navigantium, ko vēl ilgi izmantoja pasaules apceļotāji. 1578. gadā viņš izdeva Ptolemaja vēsturisko karšu komplektu.
1585. gadā viņš izdeva modernās ģeogrāfijas karšu grāmatu ar 51 karti, kas saturēja tā laika 16 Francijas (Galliae Tabulae Geographicae), 9 Beļģijas un Holandes (Belgii Inferioris Geographicae Tabulae) un 26 Vācijas kartes (Germaniae tabulae geographicae). 1589. gadā 22 Vidusjūras valstu kartes (Italiae, Sclavoniae et Graeciae tabulae geographicae). Viņa plānos bija izveidot pasaules atlantu ar 120 kartēm. Merkatora kosmogrāfijas atlantu Atlas, sive Cosmographicae Meditationes de Fabrica Mundi et fabricati figura pēc viņa nāves izdeva viņa dēls Rumolds Merkators (1595). Tajā bija iekļautas papildus 34 Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kartes, arī Livonijas karte, kas tika atkārtoti izdota arī 17. gadsimtā.
Miris 1594. gada 2. decembrī Duisburgā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Amplissima Terrae Sanctae descriptio ad utriusque Testamenti intelligentiam, 1537
- Literarum latinarum, quas italicas, cursoriasque vocant, scribendarum ratio, Louvain 1540
- Flandrijas sienas karte uz 9 lapām, 1540
- Eiropas sienas karte Europæ descriptio uz 15 lapām, 1554
- Lotaringijas karte, 1563/1564
- Britu salu sienas karte uz 8 lapām Angliæ, Scotiæ et Hiberniæ nova descriptio, 1564
- Lielā pasaules sienas karte uz 21 lapas Nova et aucta orbis terræ descriptio ad usum navigantium emendate accomodata, 1569
- Evangelicae historiae quadripartita Monas, sive Harmonias quatuor Evangelistarum ... / digesta et demonstrata per Gerardum Mercatorem. — Duysburgi : Cliuorum, 1592. [1]
- Germaniae tabulae geographicae. Duisburg: Gerhard Mercator d. Ä., 1594. [2]
- 1. Germaniae tabulae geographicae. 1594.
- 2. Galliae tabulae geographicae. 1594.
- 3. Belgii inferioris geographicae tabulae. 1594.
- Lielais kosmogrāfijas atlants Atlas, sive Cosmographicae Meditationes de Fabrica Mundi et fabricati figura, 1595
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andrew Taylor: The World of Gerard Mercator: The Mapmaker Who Revolutionized Geography. Frank R. Walker Co., New York 2004, ISBN 0-8027-1377-7.
- Rienk Vermij (Hrsg.): Gerhard Mercator und seine Welt. Mercator-Verlag, Duisburg 1997, ISBN 3-87463-254-7.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Atlas Sive Cosmographicae Meditationes De Fabrica Mvndi Et Fabricati Figura. — Dvisbvrgi Clivorvm: Mercator, 1595. [3]
- Mercators Atlas Arhivēts 2010. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē. British Library ("Turning the Pages")
|