1861. gada 4. februārī septiņi no ASV atšķēlušies dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas štatā, un piedāvāja uzsākt sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās, un 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš. Vēlāk no ASV atdalījās un Konfederācijai pievienojās Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). 1860. gadā Amerikas Valstu Konfederācijas lielums bija 1,995 miljoni km2, bet iedzīvotāju skaits — 9,1 miljoni cilvēku. Amerikas Valstu Konfederācijas vienīgais prezidents bija Džefersons Deiviss. Konfederāciju likvidēja 1865. gadā līdz ar tās militāro sakāvi, kas izbeidza pilsoņu karu.