Antigva un Barbuda
| Antigva un Barbuda Antigua and Barubuda |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Each Endeavouring, All Achieving | ||||||
| Himna: Fair Antigua and Barbuda Karaliskā himna: God Save the King |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Sentdžonsa 17°3′N 61°48′W / 17.050°N 61.800°W | |||||
| Valsts valodas | Angļu valoda, spāņu valoda[1] | |||||
| Etniskās grupas (2011) | melnie 87,3% jauktas rases 4,7% latīņamerikāņi 2,8% eiropieši 1,7% indiāņi 1,1% sīrieši un libānieši 0,7% citi 1,8% |
|||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika | |||||
| - | Karalis | Čārlzs III Vindzors | ||||
| - | Ģenerālgubernators | Rodnijs Viljamss | ||||
| - | Premjerministrs | Gastons Brauns | ||||
| Neatkarība no Apvienotās Karalistes | 1981. gada 1. novembris | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 440 km² (182.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2026. gadā | 106 365 (182.) | ||||
| - | Blīvums | 241/km² (63.) | ||||
| IKP (PPP) | 2025. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 2,37 miljardi $ | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 22 630 $ | ||||
| TAI (2014) | ▲ 0.851 (ļoti augsts) (53.) | |||||
| Valūta | Austrumkarību dolārs (XCD) |
|||||
| Laika josla | (UTC-4) | |||||
| Interneta domēns | .ag | |||||
| Tālsarunu kods | +1(268) | |||||
Antigva un Barbuda (angļu: Antigua and Barbuda) ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2026. gada datiem Antigva un Barbuda ar 106 365 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salās valda tropisks piejūras klimats.
Antigva un Barbuda ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un daudzu citu bijušo britu koloniju karalis Čārlzs III. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Nāciju Sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirmie iedzīvotāji, kas salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja aravaki, kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja Kristofors Kolumbs, dodams Antigvai vārdu Santa Maria de la Antigua. Kareivīgie karaībi, kuri bija piespieduši aravakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās.
Sākumā salās apmetās spāņu un franču kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca angļi, kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijās tika izmantots vergu darbs. Verdzība tika atcelta 1834. gadā. Brīvlaisto vergu ekonomisko izaugsmes iespēju ierobežoja zemes trūkums un nevis uz ražošanu, bet uz lauksaimniecību orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības sastāvā.
2017. gada tropiskās viesuļvētras rezultātā Barbuda kļuva gandrīz neapdzīvota - bija nopostīti ap 95% mājokļu, un gandrīz visi ap 1600 iedzīvotāji tika evakuēti uz Antigvu.[2] Tagad populācija salā ir atjaunojusies, taču sala joprojām cieš no ekonomiskās krīzes un periodiski izskan aicinājumi uz neatkarību.
Ģeogrāfija un klimats
[labot | labot pirmkodu]Valsts teritorija sastāv no trim lielajām salām – Antigvas, Barbudas un neapdzīvotās Redondas, kā arī vairākām mazākām salām lielo salu piekrastē. Salas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salu reljefs galvenokārt ir diezgan zems, ja vien neskaita augstākos vulkāniskos apgabalus. Salu augstākais punkts ir 402 m augstais vulkāns Bogīpīks.
Antigvā un Barbudā valda tropisks piejūras klimats. No jūlija līdz oktobrim ir iespējamas viesuļvētras un tropiskās vētras, reizēm novērojami arī sausuma periodi. Nopietnas problēmas sagādā ūdens trūkums - salās trūkst dabīgu saldūdens avotu, turklāt mežu izciršanas dēļ ātrāk aiztek arī lietus ūdens.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Pēc 2014. gada skaitīšanas datiem Antigvā un Barbudā dzīvoja 91 295 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa jeb 89% bija melnās rases, 2,4% - baltās rases, 4,4% - jauktas rases, bet 2,9% pieder pie citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju, kuri nav melnādainie, ir britu, portugāļu un Tuvo Austrumu arābu pēcteči.
Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā daļa iedzīvotāju bija kristieši, no kuriem 25,7% bija anglikāņi, 12,3% bija septītās dienas adventisti, 10,6% bija piecdesmitnieki, 10,5% bija hernhūtieši, 10,4% bija katoļi, 7,9% bija metodisti, 4,9% bija baptisti, bet 9,9% piederēja pie citiem kristietības novirzieniem. 2% iedzīvotāju piederēja citām reliģijām, savukārt 5,8% nepiederēja nevienai reliģijai vai bija neticīgi.
Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 69,5% 2001. gadā bija vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 26.9% vecumā līdz 14 gadiem, bet 3,6% vecāki par 65 gadiem. Vidējais mūža ilgums bija 30,5 gadi, bet paredzamais mūža ilgums piedzimstot bija 72,69 gadi.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Valstij, salīdzinot ar citām Karību valstīm, ir relatīvi augsts iekšzemes kopprodukts. Kopš 2003. gada valsts ekonomika ir attīstījusies, pateicoties viesnīcu un dzīvokļu būvniecības bumam. Klimats ir piemērots tūrisma attīstībai un tas sastāda vairāk kā pusi no iekšzemes kopprodukta. Lauksaimniecības produkcija galvenokārt nonāk iekšējā tirgū. Šajā nozarē problēmas rada ūdens un darbaspēka trūkums, jo vairums iedzīvotāju strādā tūrisma un būvniecības nozarēs, kur ir labāks atalgojums.
Galvenie lauksaimniecības produkti ir kokvilna, ananāsi, banāni, mango, kokosrieksti, cukurniedres un gurķi, kā arī lopkopības produkti. Savukārt ražotas tiek galvenokārt eksporta preces - amatniecības izstrādājumi un elektropreces. Pēc 2006. gada datiem visvairāk produkcijas jeb 34% ir tikušas eksportētas uz Spāniju, 20,7 % uz Vāciju, 7,7% uz Itāliju, 5,8% uz Singapūru, bet 4,9% uz Lielbritāniju. Salu valsts galvenokārt importē no ASV (21,1%), Ķīnas (16,4%), Vācijas (13,3%), Singapūras (12,7%) un Spānijas (6,5%).
Politika
[labot | labot pirmkodu]Antigva un Barbuda ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika, kas ietilpst Britu sadraudzības sastāvā. Antigvas un Barbudas valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karalis Čārlzs III. Karalis pārstāv viņa iecelts ģenerālgubernators, kuru izvēlas pamatojoties uz valsts premjerministra ieteikumu. Savukārt ģenerālgubernators ieceļ premjerministru, par kuru parasti kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis.
Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta, kura 17 locekļus ieceļ ģenerālgubernators un pārstāvju palātas, kuras 17 locekļus ievēl uz pieciem gadiem proporcionālās vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem. Lielākās partijas ir Antigvas darba partija, Barbudieši labākai Barbudai, Barbudas tautas pārmaiņu kustība, un Apvienotā progresīvā partija. Valsts uztur diplomātiskās attiecības ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī vairumu Latīņamerikas un Austrumkarību valstu. Antigva un Barbuda ir ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalsts.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Lai gan vietējā angļu valoda salās ir administratīvā pamatvaloda pēc noklusējuma, tai nav oficiāla statusa, bet spāņu valodai kopš 2026. gada tāds ir.
- ↑ X. «Hurricane Irma leaves Caribbean islands devastated». Los Angeles Times (en-US), 2017-09-10. Skatīts: 2026-10-14.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antigva un Barbuda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- CIA World Factbook Arhivēts 2020. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
