Antigva un Barbuda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antigva un Barbuda
Antigua and Barubuda
Antigvas un Barbudas karogs Antigvas un Barbudas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeEach Endeavouring, All Achieving
HimnaFair Antigua and Barbuda
Karaliskā himna: God Save the Queen
Location of Antigva un Barbuda
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentdžonsa
17°3′N 61°48′W / 17.050°N 61.800°W / 17.050; -61.800
Valsts valodas Angļu valoda
Etniskās grupas (2001) melnie 89%
jauktas rases 4,4%
baltie 2,4%
citi 2,5%
Valdība Konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika
 -  Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernatore Rodney Williams
 -  Premjerministrs Gaston Browne
Neatkarība no Lielbritānijas 1981. gada 1. novembris 
Platība
 -  Kopā 440 km² (199.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 91 295 (199.)
 -  Blīvums 186/km² (57.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā 1,58 miljardi $ 
 -  Uz iedzīvotāju 18 026 $ 
HDI (2014) 0.783 (augsts) (58.)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .ag
Tālsarunu kods +1(268)

Antigva un Barbuda (angļu: Antigua and Barbuda) ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2014. gada datiem Antigva un Barbuda ar 91 295 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem, savukārt salu reljefs ir samērā zems. Salu klimatu ietekmē tropisks piejūras klimats.

Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie iedzīvotāji, kas salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja avaraki, kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja Kristofors Kolumbs, dodams Antigvai vārdu Santa Maria de la Antigua. Kareivīgie Karībi, kuri bija piespieduši avarakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās.

Sākumā salās apmetās spāņu un franču kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca angļi, kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijas tika izmantots vergu darbs. Verdzība tika atmesta 1834. gadā. Brīvlaisto vergu ekonomisko izaugsmes iespēju ierobežoja zemes trūkums un nevis uz ražošanu, bet uz lauksaimniecību orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības sastāvā.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts teritorija sastāv no trīs lielajām salām - Antigva, Barbuda un neapdzīvotā Redonda, kā arī vairākām mazākām. Salas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salu reljefs galvenokārt ir diezgan zems, ja vien neskaita augstākos vulkāniskos apgabalus. Salu augstākais punkts ir 402 m augstais vulkāns Bogīpīks.

Antigvā un Barbudā valda tropisks piejūras klimats. No jūlija līdz oktobrim ir iespējamas Viesuļvētras un tropiskās vētras, reizēm novērojami arī sausuma periodi. Nopietnas problēmas sagādā ūdens trūkums - salās trūkst dabīgu saldūdens avotu, turklāt mežu izciršanas dēļ, ātrāk aiztek arī lietus ūdens.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada skaitīšanas datiem Antigvā un Barbudā dzīvo 91 295 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa jeb 89% ir melnās rases, 2,4% ir baltās rases, 4,4% ir jauktas rases, bet 2,9% pieder pie citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju, kuri nav melnādainie, ir britu, portugāļu un tuvo austrumu arābu pēcteči.

Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši no kuriem 25,7% ir anglikāņi, 12,3% ir septītās dienas adventisti, 10,6% ir piecdesmitnieki, 10,5% ir hermhūtieši, 10,4% ir katoļi, 7,9% ir metodisti, 4,9% ir baptisti, bet 9,9% pieder pie citiem kristietības novirzieniem. 2% iedzīvotāju pieder pie citas releģijas, savukārt 5,8% nepieder nevienai reliģijai vai ir neticīgi.

Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 69,5% ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 26.9% ir vecumā līdz 14 gadiem, bet 3,6% ir vecāki par 65 gadiem. Vidējais mūža ilgums ir 30,5 gadi, bet paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir 72,69 gadi.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstij, salīdzinot ar citām Karību valstīm, ir relatīvi augsts iekšzemes kopprodukts. Kopš 2003. gada valsts ekonomika ir attīstījusies, pateicoties viesnīcu un dzīvokļu būvniecības bumam. Klimats ir piemērots tūrisma attīstībai un tas sastāda vairāk kā pusi no iekšzemes kopprodukta. Lauksaimniecības produkcija galvenokārt nonāk iekšējā tirgū. Šajā nozarē problēmas rada ūdens un darbaspēka trūkums, jo vairums iedzīvotāju strādā tūrisma un būvniecības nozarēs, kur ir labāks atalgojums.

Galvenie lauksaimniecības produkti ir kokvilna, ananāsi, banāni, mango, kokosrieksti, cukurniedres un gurķi, kā arī lopkopības produkti. Savukārt ražotas tiek galvenokārt eksporta preces - amatniecības izstrādājumi un elektropreces. Pēc 2006. gada datiem visvairāk produkcijas jeb 34% ir tikušas eksportētas uz Spāniju, 20,7 % uz Vāciju, 7,7% uz Itāliju, 5,8% uz Singapūru, bet 4,9% uz Lielbritāniju. Salu valsts galvenokārt importē no ASV (21,1%), Ķīnas (16,4%), Vācijas (13,3%), Singapūras (12,7%) un Spānijas (6,5%).

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika, kas ietilpst Britu sadraudzības sastāvā. Antigvas un Barbudas valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Karalieni pārstāv viņas iecelts ģenerālgubernators, kuru izvēlas pamatojoties uz valsts premjerministra ieteikumu. Savukārt ģenerālgubernators ieceļ premjerministru, par kuru parasti kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis.

Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta, kura 17 locekļus ieceļ ģenerālgubernators un pārstāvju palātas, kuras 17 locekļus ievēl uz pieciem gadiem proporcionālās vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem. Lielākās partijas ir Antigvas darba partija, Barbudieši labākai Barbudai, Barbudas tautas pārmaiņu kustība, un Apvienotā progresīvā partija. Valsts uztur diplomātiskās attiecības ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī vairumu Latīņamerikas un Austrumkarību valstu. Antigva un Barbuda ir ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]