Sansalvadora

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sansalvadora
San Salvador
valsts galvaspilsēta
Sansalvadora
Moto: Nuestra Capital – 2011 Ibero-American Capital of Culture
Sansalvadora (Salvadora)
Sansalvadora
Sansalvadora
Koordinātas: 13°41′24″N 89°11′24″W / 13.69000°N 89.19000°W / 13.69000; -89.19000Koordinātas: 13°41′24″N 89°11′24″W / 13.69000°N 89.19000°W / 13.69000; -89.19000
Valsts Karogs: Salvadora Salvadora
Departaments Sansalvadoras departaments
Dibināta 1525.g.
Dibinātājs Pedro de Alvarado
Administrācija
 • Tips Pilsētas dome
 • Mērs Normans Kuijano (Norman Quijano)
Platība
 • valsts galvaspilsēta 72,25 km2
Augstums 658 m
Iedzīvotāji (01.01.2011.)
 • valsts galvaspilsēta 567 698
 • blīvums 7 857,4/km²
 • adm. rob. 567 698
 • aglomerācija 2 442 017
Sansalvadora Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "population_density"

Sansalvadora ir Salvadoras galvaspilsēta. Tā ir valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Sansalvadoras aglomerācijā, kurā ietilpst galvaspilsēta un 13 citas pašvaldības, dzīvo aptuveni 2,4 miljoni iedzīvotāju.

Sansalvadora ir ievērojams Centrālamerikas finanšu centrs. Pilsētā atrodas valsts augstākā tiesa, prezidenta mītne un daudzas citas valsts institūcijas. Pilsēta ir zināma arī ar savu reliģisko dažādību. Tā ir ne tikai Romas katoļu baznīcas arhibīskapijas centrs, bet arī mājvieta daudziem protestantisma novirzieniem, piemēram: evaņģēliskie luterāņi, baptisti, pēdējo dienu svēto baznīca u.c. Tāpat arī pilsētā ir atrodama Centrālamerikā otra lielākā ebreju kopiena.

Ģeogrāfiski Sansalvadora izvietota Salvadoras augstienē, vairāku vulkānu tuvumā. Tāpēc pilsēta ir pakļauta zemestrīču riskam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms spāņu konkistadoru iekarojumiem mūsdienu pilsētas tuvumā pastāvēja vietējo indiāņu pilsēta Kuskutlana. Tā tika pamesta īsi pirms spāņu ierašanās. Pēc konkistadora Pedro de Alvarado rīkojuma tukšajā pilsētā apmetās divi viņa līdzgaitnieki: Gonzalo de Alvarado un Djego de Holgins un sākās eiropiešu pilsētas veidošana. 1525. gada 1. aprīlī Djego de Holgins tika ievēlēts par pilsētas 1. mēru un šis datums arī tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 16. gs. laikā pilsēta divas reizes mainīja savu atrāšanās vietu līdz kamēr tā nostabilizējās pašreizējā vietā, pateicoties lielākai platībai un auglīgākai zemei. Tomēr līdz pat 20. gs. pilsētas iedzīvotāju skaits bija salīdzinoši niecīgs.

Ievērojama pilsētas attīstība sākās 19. gs. beigās un to veicināja vairāki vietējie uzņēmēji, kas sāka aktīvu sabiedrisko celtņu būvniecību. 1902. gadā tika uzbūvēta jauna pilsētas slimnīca, 1905. gadā par kafijas eksporta ienākumiem tika sākta Nacionālās pils (valdības un prezidenta mītnes) būvniecība un 1911. gadā tika atklāts Nacionālais teātris.