Jamaika

Vikipēdijas lapa
Jamaika
Jamaica
Jamaikas karogs Jamaikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Out of many, one people"
HimnaJamaica, Land We Love
Karaliskā himna: God Save the King
Location of
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kingstona
Valsts valodas angļu valoda
Etniskās grupas (2001) melnādainie 91,2%
jauktas rases 6,2%
citi 2,6%
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Karalis Čārlzs III Vindzors
 -  Ģenerālgubernators Patrick Allen
 -  Premjerministrs Andrew Holness
Dibināšana
 -  Neatkarība no Lielbritānijas 1962. gada 6. augustā 
Platība
 -  Kopā 10 991 km² (166)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 2 950 210 (139.)
 -  Blīvums 268/km² (49.)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā $ 25,437 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $ 8 991 
Džini koef. (2004) 45,5 (vidējs
TAI (2014) 0,719 (augsts) (99.)
Valūta Jamaikas dolārs (JMD)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .jm
Tālsarunu kods +1-876

Jamaika (angļu: Jamaica) ir salu valsts Karību jūrā. Šī sala atrodas 145 km uz dienvidiem no Kubas.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā, tāpat kā citās Karību reģiona salās ir labas pludmales, tomēr liela daļa teritorijas ir kalnaina. Ziemeļrietumos izveidojušies kaļķakmens skrausti un plato ar daudzām ieplakām un kritenēm. Austrumos reljefs ir augstāks, un te atrodas vienīgā kalnu grēda, saukta par Blūmauntiniem. Blūmauntina smaile ir augstākā virsotne visā Karību reģionā.

Jamaika ir trešā lielākā sala Karību jūrā.[1] Tā atrodas starp 17 ° un 19 ° N platuma grādiem , un 76 ° un 79 ° rietumu kalniem, tostarp Zilajiem kalniem. Tiem ir šaurs piekrastes līdzenums.[2] Jamaikai ir tikai divas pilsētas— galvaspilsēta un biznesa centrs Kingstona, kas atrodas dienvidu krastā, un Montegobeja ziemeļu krastā. Kingstonas osta ir septītā lielākā dabiskā osta pasaulē.[2]

Starp dažādām sauszemes, ūdens un jūras ekosistēmām ir sausi un mitri kaļķakmens meži, tropu meži, piekrastes meži, mitrāji, alas, upes, jūras dobes un koraļļu rifi. Jamaikas valdība par aizsargājamām teritorijām pasludināja Kokpitas apgabalu, Helsšīras kalnus un Līču meža rezervātu. 1992. gadā Montego līcī izveidoja Jamaikas pirmo jūras parku, kas aptver gandrīz 15 kvadrātkilometrus (5,8 sq mi). 1999. gadā izveidoja Portlendas līča aizsargājamo teritoriju.[3]

Klimats Jamaikā ir tropisks, karsts un mitrs , lai gan lielāki iekšzemes reģioni ir mērenāki. [51] Daži dienvidu krasta reģioni,piemēram, Liguanea līdzenums un Pedro Plains, ir relatīvi sausi lietus ēnu apgabali.[4]

Kalni izraisa temperatūras svārstības atbilstoši pacēlumam, bet no sezonas līdz sezonai ir nelielas izmaiņas. Temperatūra piekrastē var sasniegt apmēram 32 °C, un augstajās virsotnēs ir reģistrētas minimālās temperatūras apmēram 4 °C. Vidējā diennakts temperatūra Kingstonā svārstās starp 31 °C un 22 °C .[3]

Lietus ir sezonāls, galvenokārt oktobrī un maijā, lai gan pērkona negaisi vasaras mēnešos var nest stipras lietusgāzes no jūnija līdz septembrim. Vidējais gada nokrišņu daudzums visā salā ir aptuveni 82 collas (2100 mm). Vasarā Jamaiku sasniedz viesuļvētras, īpaši 1951., 1988., 2004. un 2007. gadā. Zemestrīces nodarījušas nopietnus postījumus divdesmit gadu laikā — 1692. un 1907. gadā.[3]

Reljefs un upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējie kalni un plates aizņem daudz Jamaikas garuma, un gandrīz puse no salas virsmas - vairāk nekā 1000 pēdu (300 metri) ir virs jūras līmeņa. Visskarbākā topogrāfija un augstākais pacēlums ir austrumos,kur Zilie kalni paceļas līdz 7402 pēdām (2256 metri) pie Zilās kalna virsotnes (salas augstākais punkts). Sauso kalnu kalni un Kockpitas apgabals, reģions, kas aptver 500 kvadrātjūdžu (1300 kvadrātkilometri) rietumu Jamaikā. Dons Figuerero, Santa Krūza un Maija Dienas kalni ir lielas ainavas dienvidrietumos. Piekrastes līdzenumi lielā mērā aptver salu, un lielākie kalnu līdzenumi atrodas dienvidos.[3]

No centrālajām augstienēm rodas daudzas upes un strauti, bet daudzi ik pa brīdim pazūd meža bedrēs un alās. Rio Minho ,centrālajā Jamaikā, ir garākā upe, kas plūst aptuveni 60 jūdzes (100 km) no Sausā okeāna kalniem līdz Kārlaila līcim. Melnā upe rietumos un Rio Cobre , kas atrodas netālu no Kingstonas, garākas par 30 jūdzēm (50 km).[3]

Vairāk nekā puse salas virsmas ir pārklāta ar baltu kaļķakmeni, zem kura ir dzeltenais kaļķakmens, vecākās metamorfiskās klintis (kompaktie ieži,ko veido karstums un spiediens), un igneozi ieži (veidojas izkausēta materiāla dzesēšanai). Daudzu kalnu rajonu seklās augsnes ir īpaši jutīgas pret eroziju. Piekrastes līdzenumos ir dziļas augsnes, kas galvenokārt sastāv no dziļūdens un māliem, un pārējie māli aptver ielejas grīdas.[3]

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala ir slavena ar savām daudzveidīgajām ekosistēmām, tostarp elfu mežiem uz augstākajām virsotnēm, lietus mežiem ielejās, savannās un sausajos smilšainajos apgabalos, kuros spēj izdzīvot tikai kaktusi un citi ksenofobiski augi. Jamaikas augu dzīve gadsimtu gaitā ir ievērojami mainījusies. Sala bija pilnībā apmežota 15. gadsimtā,izņemot mazos lauksaimniecības klajumus, bet Eiropas kolonisti izcirta lielos koku masīvus celtniecības vajadzībām un izveidoja līdzenumus,savannās un kalnu nogāzēs, augu audzēšanai. Viņi ieviesa arī daudzus jaunus augus, tostarp cukurniedres, banānus un citruskokus.[3]

Jamaikas dzīvnieku dzīve, kas raksturīga Karību jūras reģionam, ietver ļoti daudzveidīgus savvaļas dzīvniekus ar daudzām endēmiskām sugām,kas citur nav atrastas uz zemes. Tāpat kā citās okeāna salās,sauszemes zīdītāji pārsvarā ir sikspārņi. Vienīgais, kas nav sikspārņu dzimtais zīdītājs Jamaikā, ir Jamaikas hutia, kas pazīstams kā Konuss. Bieži sastopami arī ieviestie zīdītāji, piemēram, mežacūkas un mazais Āzijas monogs. Jamaika ir mājvieta arī aptuveni 50 rāpuļu sugām [55],no kurām lielākā ir amerikāņu krokodils; tomēr tā ir sastopama tikai Melnajā upē un dažās citās teritorijās. Tādas ķirzakas kā anoles, iguānas un čūskas, piemēram, skrituļi un Jamaikas boa (lielākā čūska uz salas), ir bieži sastopamas Kokpitas apgabalā. Neviena no Jamaikas astoņām dzimto čūsku sugām nav indīga.[5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā dzīvo apmēram 3 000 000 cilvēku, bet sala ir tikai 10 991km2 liela. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melnādainie.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemienes lielākoties izmanto lauksaimniecībai, un galvenā lauksaimniecības kultūra ir cukurniedres. 2000. gadā Jamaika saražoja 2,5 miljonus tonnu jēlcukura. Lauksaimniecībā nodarbināta apmēram piektdaļa darbspējīgo iedzīvotāju. Derīgo izrakteņu ieguve ir viena no svarīgākajām nozarēm. Salā tiek turēts vairāk nekā 440 000 kazu un tikpat daudz liellopu. Boksītus jeb alumīnija rūdu salā iegūst kopš 1950. gadiem. Alumīnija rūda un tās produkti veido vairāk nekā 60% no Jamaikas eksporta kopapjoma. Arī tūrisms ir ļoti svarīga nozare Jamaikā - 2001. gadā salu apmeklēja 1,5 miljoni tūristu.

Jamaikas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,3% no IKP.[6]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā populārākā ir skriešana. No Jamaikas nākuši daudzi slaveni skrējēji kā Useins Bolts, Asafa Pauels, Šellija Anna Freizere, Melānija Vokere un citi. Jamaikā ir labi attīstīts arī futbols. Valsts futbola izlase ir piedalījusies Pasaules kausa finālturnīrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «COUNTRY BACKGROUND - JAMAICA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī.
  2. 2,0 2,1 «Geography». www.discoverjamaica.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-18. Skatīts: 2018-04-22.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Jamaica | History, Geography, & Points of Interest». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2018-04-22.
  4. «Climate». www.discoverjamaica.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-29. Skatīts: 2018-04-22.
  5. «Amphibians and reptiles found in Cockpit Country jamaica». www.cockpitcountry.com. Skatīts: 2018-04-22.
  6. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]