Jamaika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jamaika
Jamaica
Jamaikas karogs Jamaikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Out of many, one people"
HimnaJamaica, Land We Love
Karaliskā himna: God Save the Queen
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kingstona
Valsts valodas angļu valoda
Etniskās grupas (2001) melnādainie 91,2%
jauktas rases 6,2%
citi 2,6%
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernators Kenets Hols
 -  Premjerministrs Brūss Goldings
Dibināšana
 -  No Lielbritānijas 1962.gada 6.augustā 
Platība
 -  Kopā 10 991 km² (166)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. g. 2 950 210 (139.)
 -  Blīvums 268/km² (49.)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā $ 25,437 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $ 8 991 
Džini koef. (2004) 45,5 (vidējs
HDI (2014) 0,719 (augsts) (99.)
Valūta Jamaikas dolārs (JMD)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .jm
Tālsarunu kods +1-876

Jamaika (angļu: Jamaica) ir salu valsts Karību jūrā. Šī sala atrodas 145 km uz dienvidiem no Kubas.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā, tāpat kā citās Karību reģiona salās ir labas pludmales, tomēr liela daļa teritorijas ir kalnaina. Ziemeļrietumos izveidojušies kaļķakmens skrausti un plato ar daudzām ieplakām un kritenēm. Austrumos reljefs ir augstāks, un te atrodas vienīgā kalnu grēda, saukta par Blūmauntiniem. Blūmauntina smaile ir augstākā virsotne visā Karību reģionā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā dzīvo apmēram 3 000 000 cilvēku, bet sala ir tikai 10 991km2 liela. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melnādainie.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemienes lielākoties izmanto lauksaimniecībai, un galvenā lauksaimniecības kultūra ir cukurniedres. 2000. gadā Jamaika saražoja 2,5 miljonus tonnu jēlcukura. Lauksaimniecībā nodarbināta apmēram piektdaļa darbspējīgo iedzīvotāju. Derīgo izrakteņu ieguve ir viena no svarīgākajām nozarēm. Salā tiek turēts vairāk nekā 440 000 kazu un tikpat daudz liellopu. Boksītus jeb alumīnija rūdu salā iegūst kopš 1950. gadiem. Alumīnija rūda un tās produkti veido vairāk nekā 60% no Jamaikas eksporta kopapjoma. Arī tūrisms ir ļoti svarīga nozare Jamaikā - 2001. gadā salu apmeklēja 1,5 miljoni tūristu.

Jamaikas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,3% no IKP.[1]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamaikā populārākā ir skriešana. No Jamaikas nākuši daudzi slaveni skrējēji kā Useins Bolts, Asafa Pauels, Šellija Anna Freizere, Melānija Vokere un citi. Jamaikā ir labi attīstīts arī futbols. Valsts futbola izlase ir piedalījusies Pasaules kausa finālturnīrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.