Andra Manfelde
| |||||||||||
| |||||||||||
Andra Manfelde (dzimusi 1973. gada 26. septembrī Kuldīgā) ir latviešu rakstniece.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Manfelde dzimusi un augusi Kuldīgā. Jaunības gados bija atkarīga no narkotikām, no 1993. gada dzīvoja rehabilitācijas komūnā "Krusta skola" Krimuldā. 2002. gadā viņa beidza Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu tēlniecības specialitātē. 2002. gadā sāka publicēt dzejoļus periodiskajos izdevumos.[1] "Literatūras gada balvas 2003" ceremonijā saņēma žurnāla "Luna" speciālbalvu par šajā žurnālā publicēto dzejoļu kopu.
2005. gadā viņa izdeva debijas dzejoļu krājumu "Tranšejas dievi rok", kurš saņēma Ojāra Vācieša prēmiju (2005). Tajā pašā gadā iznāca viņas pirmais romāns "Adata", kurā daļēji autobiogrāfiski attēlota jaunas meitenes atkarība no narkotikām. Romāns guva popularitāti, un pēc tā motīviem A. Manfelde sacerēja libretu Zigmara Liepiņa mūziklam "Adata", kura pirmizrāde notika 2007. gadā Nacionālajā teātrī. Iestudējuma populārākā dziesma "Ja tu man esi" saņēma Autortiesību bezgalības balvu. 2012. gadā grāmata tika izdota atkārtoti. 2008. gadā iznāca otrais dzejoļu krājums "Betona svētnīcas", par kuru A. Manfelde saņēma Annas Dagdas balvu. Krājums tika nominēts Dzejas dienu balvai.
2011. gadā rakstniece pārcēlās uz dzīvi Liepājas Karostā.[2] Stāsts "Saules pulksteņa protokols" ievietots 20. gadsimta Latvijas vēsturei veltītā stāstu krājumā "Mēs. XX gadsimts" (2011). Romāns "Dzimtenīte" apbalvots R. Gerkena un Rakstnieku savienības romānu konkursā, grāmata bija nominēta Literatūras gada balvai.
2014. gadā A. Manfelde aizliedza izmantot viņas sarakstītos dziesmu tekstus topošajam mūziklam par Herbertu Cukuru. Producents Juris Millers iesūdzēja Manfeldi tiesā, lai piedzītu no viņas avansā izmaksāto summu, 18. decembrī Liepājas tiesa viņa prasību apmierināja.[3]
2017. gadā Latvijas 20. gadsimta vēsturisko romānu sērijā izdotais darbs "Virsnieku sievas" saņēma E. Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis".[4] Bērnu grāmatai "Kurš no mums lidos?" piešķīra 2018. gada Literatūras gada balvu kā labākajai bērnu grāmatai.[5] 2024. gadā saņēmusi žurnāla "Domuzīme" dzejas balvu par krājumu "Dilstošais medus mēness".
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Proza
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Adata [romāns]. Rīga: AGB, 2005; Rīga: Literatūras kombains, 2012.
- Zemnīcas bērni [proza]. Rīga: autorizdevums, 2010; Rīga: Latvijas Mediji, 2019.
- Dzimtenīte [romāns]. Rīga: Literatūras kombains, 2012.
- Virsnieku sievas [vēsturisks romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
- Mājās pārnāca basa [stāsti]. Rīga: Latvijas Mediji, 2018.
- Vilcēni [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2020.
Dzeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tranšejas dievi rok. Rīga: AGB, 2005.
- Betona svētnīcas. Rīga: Neputns, 2008.
- Ceļojums uz mēnesi: Visbija — Ventspils — Visbija [dokumentālā proza, dzeja]. Rīga: Literatūras kombains, 2011.
- Ziemeļu tirgus. Rīga: Literatūras kombains, 2013.
- Poēma ar mammu. Rīga: Dienas grāmata, 2022.
- Dilstošais medus mēness. Rīga: Aminori, 2024.
Grāmatas bērniem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sirds pasaka. Rīga: autorizdevums, 2009.
- Kurš no mums lidos? Rīga: Dienas grāmata, 2017.
- Vēja Vīrs un mēs. Rīga: Latvijas Mediji, 2018.
- Ceriņslotas zīmējumi. Rīga: Latvijas Mediji, 2019.
- Kaķis mākoņos. Rīga: Latvijas Mediji, 2020.
- Sniega kurmis. Rīga: Dienas grāmata, 2020.
- Uzzīmē baltu lietu. Rīga: Aminori, 2021.
- Vai mamma mājās? Rīga: Dienas grāmata, 2023.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 318. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 10. maijā. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Pujēna, Sarmīte. Tiesa apmierina Millera prasību par parāda piedziņu no Manfeldes
- ↑ Egona Līva piemiņas balvu saņem rakstniece Andra Manfelde. Latvijas Avīze, 2017, 15. sept.
- ↑ Zināmi Latvijas Literatūras gada balvas 2018 ieguvēji. Satori, 2018, 27. aprīlis.
|