Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Šuvalovs
Андре́й Петро́вич Шува́лов
Andrejs Šuvalovs Kubaņas kazaku pulkveža formā (1904-1906)
Andrejs Šuvalovs Kubaņas kazaku pulkveža formā (1904-1906)
Personīgā informācija
Dzimis 1865. gada 11. novembrī
Rundāles pils, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 1. decembrī (63 gadi)
Montekarlo, Karogs: Monako Monako

Andrejs Šuvalovs (krievu: Андре́й Петро́вич Шува́лов, 1865—1928) bija Krievijas impērijas virsnieks, Rundāles pils mantinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1865. gada 11. novembrī Rundāles pilī Baltijas ģenerālgubernatora grāfa Pētera Šuvalova un viņa sievas Jeļenas, dzimušas Orlovas-Deņisovas, ģimenē. 1881. gadā jaunais Krievijas ķeizars Aleksandrs III viņa tēvu atvaļināja no diplomātiskā dienesta.

Pēc Nikolaja ķeizariskā liceja beigšanas Maskavā Andrejs Šuvalovs 1886. gadā uzsāka karadienestu un pēc karaskolas beigšanas 1887. gadā kļuva par Leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, līdz 1897. gadam uzdienējās līdz flīģeļadjutanta pakāpei. Pēc tēva nāves 1889. gadā mantoja Rundāles pili, lika veikt pils restaurācijas darbus un iekārtoja gleznu galeriju.[1]

1903. gadā viņu paaugstināja pulkveža pakāpē un viņš piedalījās Krievu - japāņu karā kā Terekas-Kubaņas kazaku pulka komandieris (1904—1906). Vēlāk bija 5. huzāru pulka komandieris (1906-1910), 1912. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru un ieskaitīts ķeizara Nikolaja II svītā.

Pirmā pasaules kara laikā ieskaitīts Krievijas impērijas 1. armijas sastāvā, pēc tās sagrāves Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā pārraudzīja Petrogradas ārstniecības iestādes (1915). Krievijas pilsoņu kara laikā iestājās Brīvprātīgo armijā, pēc tās sakāves caur Novorosijskas ostu devās bēgļu gaitās uz Šveici. 1920. gada zemes reformas gaitā Rundāles pili viņam atsavināja.

Miris 1928. gadā Montekarlo, apglabāts Nicas kapsētā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]