Andrejs Veisbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Veisbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 22. februārī (58 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Bērni Kaspars Veisbergs
Zinātniskā darbība
Zinātne leksikoloģija, leksikogrāfija, tulkojumzinātne, frazeoloģija, sastatāmā valodniecība, anglistika, letonika
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi II šķiras Atzinības krusts (2007)

Andrejs Veisbergs (dzimis 1960. gada 22. februārī Rīgā[1]) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti angļu valodas un literatūras specialitātē, no 1983. līdz 1987. gadam strādāja par asistentu, vienlaikus studēja aspirantūrā (19841986). 1986. gadā kļuva par filoloģijas zinātņu kandidātu, 1987. gadā par vecāko pasniedzēju, 1988. — par docentu. 1992. gadā ieguva filoloģijas doktora grādu, 1993. gadā habilitētā filoloģijas doktora grādu.

Kopš 1994. gada Veisbergs ir LU profesors, kopš 2000. gada šīs fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs un "Konferenču tulkošanas" maģistra programmas vadītājs.[2]

Andrejs Veisbergs kopš 2000. gada ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu (agrāk Moderno valodu) fakultātes Tulkošanas katedras vadītājs, kopš 2004. gada viņš ir Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs.[2] Veisbergs strādājis Eiropas Komisijas Tulku dienestā kā Latvijas tulku sagatavošanas koordinators 2003, 2004. Eiropas Savienības institūciju akreditētais tulks. Tulkojis Bila Klintona, Džordža Buša, Dalailamas, Pana Kimuna u.c. vizītes Latvijā. Kopš 2006. gada ir Oksfordas Angļu vārdnīcas konsultants.

Kopš 2005. gada Veisbergs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis,[3] kopš 2013. gada — LZA īstenais loceklis.

Publikācijas un mācību literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Veisbergs ir vairāk nekā 370 zinātnisko un 100 populārzinātnisko publikāciju autors.[2] Bez tam Veisbergam ir daudzas publikācijas laikrakstos Diena, Latvijas Avīze, Atmodas laikā arī angļu laikrakstā The Guardian.

  • Anglo-Latvian Phraseological Borrowing. Riga, LVU, 1988. — 52p.
  • Заимствованная фразеология латышского языка (XVII — XX вв.). Рига, ЛУ, 1990. — 186 с.
  • Latvian-English, English-Latvian Dictionary of False Friends, Riga, Sl, 1993, — 53 p.
  • Latvian in the Post-Soviet Republic. In: Paralleles. Cahieres de l’Ecole de Traduction et d’Interpretation de l’Universite de Geneve. 17, 1995. pp.87—97.
  • False Friends Dictionaries: A Tool for Translators or Learners or Both. In: EURALEX ’96 Proceedings. Gothenberg: Gothenberg University, 1996. pp.627—634.
  • Latviešu valodas prasmes līmenis (Threshold Latvian). Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1997. — 205p. (co-author)
  • The Contextual Use of Idioms, Wordplay, and Translation. In: Traductio. Essays on Punning and Translation. Ed. by D. Delabatista. St. Jerome Publishing, 1997. pp.155 176.
  • Idioms in Latvian. University of Latvia. Riga: 1999. — 78p. (monogrāfija)
  • Word-Formation in English and Latvian. Contrastive Analysis. Rīga: University of Latvia. 2001. — 180p. (monogrāfija)
  • Use of Euphemisms in Latvian under Occupation Powers. In: The Baltic Countries under Occupation. Acta Universitatis Stockholmensis. 23. Stockholm: Almqvist & Wiksell International. 2003. pp. 229—240.
  • Latvian Lexicography. Encyclopedia of Language and Linguistics. Elsevier.
  • Lithuanian Lexicography. Encyclopedia of Language and Linguistics. Elsevier.
  • Ideology in Dictionaries — Definitions of Political Terms, in: Symposium on Lexicography XI. Lexicographica. Series Maior 115. Tuebingen. Max Niemeyer Verlag, 2005. pp. 537—547.
  • Jaunā latviešu-angļu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne. 2005.
  • Mutvārdu tulkošanas pamati. Rīga: LU. 2005. (monogrāfija/mācību līdzeklis)
  • Nazi and Soviet Dysphemism and Euphemism in Latvian. In: Baltic Postcolonialism. Ed. V. Kelertas. Amsterdam, New York: Rodopi. 2006. 139-164.
  • Latvian Proper Names in English Sources (A Historical and Synchronic Glimpse). In: Humanities and Social Sciences. Latvia. Latvia: Literary and Linguistic Studies.1(47) 2006. 36—55.
  • Semantic aspects of reversal of a set of bilingual dictionaries. In Dictionary Visions, Research and Practice. Ed. by Henrik Gottlieb and Jens Erik Mogeson. John Benjamins 2007. 71—82.
  • Occasional and Systematic Shifts in Word-formation and idiom use in Latvian as a a result of translation. In: Lexical Creativity, Texts and Contexts. (Ed. Judith Munat). Vol.58. Amsterdam and Philadelphia: John Benjamins. 2007. 239—263.
  • Konferenču tulkošana. Rīga: Zvaigzne. 2007. 183p. (monogrāfija)
  • The Lost Dichotomy: When "Translation Language" Becomes the ‘Real’ One. In Proceedings, Actes of the 18th World Congress of the International Federation of Translators. Shanghai: Foreign Languages Press. CD. 2008.
  • Translation Language: The Major Force in Shaping Modern Latvian. Vertimo Studijos. 2. Vilnius: Universito Leiydykla. 2009. 54—70.
  • Latvian kielen muutokset ja laatu. In: Karjalasta Latviaan. Keuruu: Suomi toisena kielena. 2009. 138—173.
  • "Translation Language" and the "Real Language" Blending of the Reality and Concepts. Las Univer-ciudades del siglo XXI: Traduccion y Globalizacion / Universities in the 21st century: Translation and Globalization. University of Alicante. 2010. 47—61.
  • Vēlreiz par valodas pārmaiņām un valodas attīstību. Akadēmiskā dzīve. 47. 2010/2011. 18—26.
  • Development of the Latvian Language, Purism and Prescriptivism. Humanities and Social Sciences. Latvia. vol. 18. 2010. 7—32.
  • Translator’s Tools: Latvian and Lithuaninan Bilingual Lexicographical Tradition Compared. Vertimo Studijos 3. Vilnius: Vilniaus universitetas. 131—149.
  • The other polysystem. The impact of translation on language norms and conventions in Latvia. In Contexts, Subtexts and Pretexts. Literary Translation in Eastern Europe and Russia. ed. by Baer, Brian James. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins. 295—316.
  • Latvian Language Policy, Translation, Impact on the Language Development. In: Language Policy in the Practice of Translating. (ed. Stephen Kessler, Marko Pantermoeller). Frankfurt: Peter Lang. 65—82
  • Overview of the Early Development of the Lexicography of the Three Baltic Nations (from 17th to 19th century). In Baltic Journal of European Studies. Tallinn University of Technology (ISSN 2228-0588), Vol. 1, No. 1(9). 207—225.
  • Historical Comparison of Latvian and Lithuanian Lexicography (17th to 20th Century) In Contrastive and Applied Linguistics XV(Ed. A. Veisbergs) Riga: SVTN. 2011. 56—83.
  • Languages in the European Information Society. Latvian. META-FORUM 2011. Budapest. http://WWW.meta-net.eu
  • Borrowed Phraseology in Latvian. Rīga: LU Apgāds. 2012.
  • Historical Comparison of the Iconic Dictionaries of the Three Baltic Nations. In Proceedings of the 15th Euralex International Congress. Oslo: University of Oslo. 2012. 245—249.
  • Phraseological Borrowing. Berlin: Logos. 2012.
  • Semantic Change in Latvian under the Influence of English. Baltic Journal of English Language, Literature and Culture Vol. 2, 2012. 103—121
  • English and Latvian Word Formation Compared. LU Akadēmiskais apgāds. 2013.
  • Latviešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2013. (A. Veisberga redakcijā).
  • Bear’s Ears. Rīga: Zinātne. 2014. (co-author with Ieva Zauberga and Andrew Chesterman).
  • The Swings and Turns in the Latvian Translation Scene. Berlin: Lambert Academic Publishers. 2016.
  • Konferenču tulkošana. 3. Papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne. 2016.
  • Jaunā latviešu-angļu vārdnīca. 3. izd. Rīga: Zvaigzne ABC. 2016.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andrejs Veisbergs (angliski), biogrāfija LZA mājaslapā (informācija atjaunota 27.04.2000.), informācija iegūta 19.09.2008. Piezīme: šajā avotā norādīts atšķirīgs dzimšanas gads (1962.), citos jaunākos avotos ir minēts 1960.gads.
  2. 2,0 2,1 2,2 Andrejs Veisbergs Archived 2008. gada 6. decembrī, at the Wayback Machine., dzīves un darba gājums LU mājaslapā (informācija atjaunināta 2008. gada aprīlī), informācija iegūta 19.09.2008.
  3. Jauni LZA īstenie un goda locekļi, raksts laikrakstā Diena (21.12.2005.), informācija iegūta 19.09.2008.