Vengoževo

Vengoževo
Vengoževo;
	Vengoževo iela
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Vengoževo
	Koordinātas: 54°13′00″N 21°45′00″E / 54.21667°N 21.75000°EKoordinātas: 54°13′00″N 21°45′00″E / 54.21667°N 21.75000°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis	Vengoževo apriņķis
Pilsētas tiesības	1571
Platība
• Kopējā	10,87 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	10 879
• blīvums	1 070,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.wegorzewo.pl/
	Vengoževo Vikikrātuvē

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vengoževo

Vengoževo^[2] (poļu: Węgorzewo) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļiem no Gižicko, netālu no Krievijas (Kaļiņingradas apgabala) robežas uz ziemeļiem no Mamri ezera. Līdz 1945. gadam — Angerburga (vācu: Angerburg) Vācijas (Austrumprūsijas) sastāvā.

Pilsētas dažādie nosaukumi atvasināti no vārda zutis, piemēram, senprūšu — anger (zutis) ir par pamatu vāciskajam nosaukumam, jo apkārtnē bijuši lieli šīs zivs krājumi.^{[nepieciešama atsauce]} Rakstos pirmoreiz minēta 1335. gadā kā Vācu ordeņa apmetne. XVI un XVII gadsimtā ievērojams daudzums iedzīvotāju bija lietuvieši.

Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Vengoževo iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti. Mūsdienās tuvējo ezeru dēļ populārs tūrisma centrs.

Atsauces

↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815519034-0977947?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.
↑ Irēna Birzvalka, Velta Staltmane. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā (2. papildinātais izd.). Rīga : Zinātne, 1998. 27. lpp. ISBN 978-5796-612-00-2.

Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-529c4a5338654b9cfcbf24927004a4a8893fc753-1] ttps://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815519034-0977947?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.

[2] Irēna Birzvalka, Velta Staltmane. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā (2. papildinātais izd.). Rīga : Zinātne, 1998. 27. lpp. ISBN 978-5796-612-00-2.

[1]

[2]