Pāriet uz saturu

Anglikānisms

Vikipēdijas lapa

Anglikānisms (no latīņu anglicanus) ir reformācijā radies protestantisma novirziens. Ar šo vārdu apzīmē arī anglikāņu ticības, tradīcijas un reliģiskās dzīves kopumu. Lielākā anglikāņu daļa (aptuveni 77 miljoni) ir apvienota starptautiskā Anglikāņu sadraudzībā — 44 autonomās nacionālajās baznīcās, kas vēsturiski saistītas ar Anglijas Baznīcu.

Anglikāņu Baznīca apvieno sevī elementus no protestantisma un reformācijas kustības, piemēram, noliedzot pāvesta autoritāti, taču tanī pašā laikā uzskatot sevi par agrīnās apustuļu un viduslaikos izveidojušās Baznīcas tradīciju turpinātāju, nevis jaunu kustību. Arī reliģisko prakšu ziņā anglikānisms apvieno elementus gan no protestantu, gan Romas Katoļu baznīcas. No katoļiem paturēja garīdzniecības iedalījumu trīs pakāpēs — bīskapi, priesteri, diakoni, taču reformēja liturģiju. Arhibīskapa Tomasa Kranmera (1489—1556) izdotajā "Draudzes lūgšanu grāmatā" paturēti daudzi viduslaiku Baznīcas teksti, taču tie pārveidoti protestantisma garā. Mūsdienās anglikānisms aptver ticīgos, kas pārstāv vismaz trīs novirzienus: anglokatolisko, liberālo un evaņģēlisko.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]