Septītās dienas adventisti

Septītās dienas adventisti (SDA) ir protestantu konfesija, kas radusies 19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs. 2012. gada vidū pasaulē bija vairāk kā 17 miljoni adventistu.

Vēsture

Starp 1831. un 1844. gadu Viljams Millers — baptistu sludinātājs un bijušais 1812. gada kara kapteinis, pievienojās "lielās otrās adventes atmodai", kura tobrīd izplatījās Amerikas Savienotajās Valstīs. Pamatojoties uz saviem Vecās derības (Daniēla 8:14) pravietojumu pētījumiem, Millers izrēķināja, ka Jēzus atgriezīsies uz Zemes 1844. gada 22. oktobrī. Kad Jēzus neatnāca, Millera sekotāji piedzīvoja, kā to vēlāk nosauca, "lielo vilšanos". Vairāki tūkstoši, kuri bija pievienojušies kustībai, atstāja to, dziļi sarūgtināti. Tomēr daži atgriezās pie Bībeles pētījumiem, lai uzzinātu, kāpēc viņi bija vīlušies. Drīz vien tie atklāja, ka 22. oktobris ir bijis pareizs datums, bet Millers bija noteicis nepareizu notikumu šim datumam. Viņi kļuva pārliecināti, ka Bībeles pravietojums paredz nevis Jēzus atgriešanos uz Zemes 1844. gadā, bet ka šajā datumā viņš sāks īpašu kalpošanu Debesīs viņa sekotāju labā. Vēl arvien viņi gaidīja drīzu Jēzus atgriešanos, tieši tāpat, kā to šodien gaida visi Septītās dienas adventisti. No šīs mazās grupiņas, kura nevēlējās padoties pēc "lielās vilšanās", izveidojās vairāki vadītāji, kuri lika pamatu nākamajai Septītās dienas adventistu baznīcai. Starp šiem vadītājiem izcēlās jauns pāris — Džeimss Vaits un Elena Gulda Vaita, un atvaļinātais jūras kapteinis Džozefs Beitss. Šis mazais "adventistu" kodols sāka augt — pārsvarā Amerikas Jaunanglijas pavalstīs, kur savulaik bija "milleriešu" kustības pirmsākumi.1860. gadā Betlkrīkā, Mičiganas štatā, izkaisītās adventistu draudzes izvēlējās nosaukumu "Septītās dienas adventisti" un 1863. gadā oficiāli izveidoja draudzi ar 3500 locekļiem, kas pārstāvēja aptuveni 125 draudzes.

Iesākumā adventistu darbība pārsvarā aprobežojās ar Ziemeļameriku, līdz 1874. gadā pirmais draudzes misionārs Dž. N. Endrjūss tika nosūtīts uz Šveici. Šveicei drīz sekoja Āfrika — 1879. gadā Dr. H. P. Ribtons, jaunatgriezts adventists no Itālijas, devās uz Ēģipti un nodibināja tur skolu, bet šis projekts izjuka, jo drīz vien tajā apkārtnē sākās dumpji. Krievija bija pirmā neprotestantu zeme, kurp 1886. gadā devās adventistu misionāri. 1890. gada 20. oktobrī Sanfrancisko ūdenī tika nolaists šoneris “Pitcairn”, un drīz vien tas uz Klusā okeāna salām veda misionārus. 1894. gadā pirmo reizi adventisti ieradās nekristiešu zemēs — Zelta Krastā (Ganā), Rietumāfrikā, un Matabelelendā, Dienvidāfrikā. Tajā pašā gadā misionāri devās uz Dienvidameriku, un 1896. gadā viņi ieradās arī Japānā. Bija izveidojušās adventistu draudzes 209 zemēs.

Svarīga nozīme adventistu kustības izaugsmē bija literatūras izdošanai un izplatīšanai. 1850. gadā Parīzē, Meinas štatā, sāka izdot The Advent Review and Sabbath Herald (tagad Adventist Review), draudzes oficiālo mēnešrakstu; 1852. gadā Ročesterā, Ņujorkas štatā — Youth's Instructor; 1874. gadā Oklendā, Kalifornijas štatā — Signs of the Times. 1855. gadā sāka darboties draudzes pirmā izdevniecība Betlkrīkā, Mičiganas štatā, un 1861. gadā tai pienācīgi tika dots nosaukums "Seventh-day Adventist Publishing Association". 1866. gadā durvis vēra "Rietumu Veselības Reformas institūts", vēlāk pazīstams kā Betlkrīkas sanatorija, un 1870. gadā tika nodibināts visu Ameriku aptverošs misionāru biedrības darbs. 1872. gadā tika nodibināts Baznīcas vispasaules skolu tīkls, un 1877. gadā pa visu Ziemeļameriku tika nodibinātas Sabatskolu asociācijas. 1903. gadā draudzes vadība pārcēlās no Betlkrīkas uz Vašingtonu, un 1989. gadā uz Silverspringsu (Mērilendas štats), no kurienes tā turpina vadīt arvien plašāko darba lauku.

Septītās dienas adventisti Latvijā

Sužu muižas kungu māja, kurā no 1923. līdz 1940. gadam darbojās SDA Baltijas ūnijas misijas skola.

Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības ēka Baznīcas ielā 12a Rīgā.

Pirmo adventistu draudzi Rīgā 1896. gadā nodibināja Ludvigs Konradi no Vācijas, tā nelegāli pulcējās dzīvoklī Mazā Nometņu ielā 10. Septītās dienas adventistu draudzes un to misijas darbība Krievijas impērijas teritorijā uzplauka 1907. gadā, kad Rīgā tika dibināta Krievijas ūnijas savienība, ievēlot tās padomi ar priekšsēdētāju J. Betheru. 1908. gadā Bethers rakstīja lūgumu Krievijas impērijas iekšlietu ministram P. Stolipinam atļaut Septītās dienas adventistu reģistrāciju un saņēma pozitīvu atbildi. 1912. gadā uzcēla pirmo adventistu dievnamu Liepājā, tika sagatavoti latviešu adventistu sludinātāji Jēkabs Šneiders, Augusts Zommers, Jānis Sproģis, Jānis Driķis, Jānis Birziņš un citi. Darbojās Baltijas un Daugavas draudžu savienības.

1920. gadā nodibināja Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienību, par tās prezidentu ievēlēja Jēkabu Šneideru, 1922. gadā Kārli Suttu. 1923. gadā bija dibināta Baltijas ūnija, kurā ietilpa draudžu savienības Latvijā un Igaunijā, kā arī Lietuvas misijas lauks. 1928. gadā uzcēla adventistu centrālo dievnamu Baznīcas ielā 12a Rīgā. 1932. gadā Latvijā bija vairāk nekā 1000 adventistu draudzes locekļu. No 1929. līdz 1936. gadam pastāvēja Kurzemes, Vidzemes un Rīgas draudžu savienības, līdz draudžu pārreģistrācijai 1936. gadā Latvijā pastāvēja 59 adventistu draudzes. 1937. gadā tās visas atkal tika apvienotas vienā draudžu savienībā ar draudžu savienības prezidentu Jāni Oltiņu. No 1923. līdz 1940. gadam adventistiem bija sava misijas skola Sužos, kuru slēdza pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. 1942. gada kongresā par Latvijas draudžu savienības prezidentu ievēlēja Ernestu Klotiņu.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijas PSR laikā Septītās dienas adventistu draudze spēja saglabāt savu darbību. 1989. gadā atjaunoja Latvijas draudžu savienību ar prezidentu Viktoru Geidi un Baltijas ūnija ar ievēlēto prezidentu Valdi Zilgalvi. 1991. gadā tā atguva ēku Baznīcas ielā 12a, bet agrākā vācu draudzes ēka Vīlandes ielā 9 tika atdota baptistu draudzei. 2000. gadā par savienības prezidentu ievēlēja Viesturu Reķi. 2013. gadā par bīskapu ievēlēja Vilni Latgali. Bet 2023. gadā par bīskapu ievēlēja Imantu Ģipsli kurš šobrīd pilda bīskapa pienākumus. Latvijā pastāv 52 Septītās dienas adventistu draudzes, bet Rīgā ir piecas latviešu un piecas krievu adventistu draudzes.