Garšas pastiprinātāji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristālisks mononātrija glutamāts (E621)

Garšas pastiprinātāji ir pārtikas piedevas, ko pievieno, lai pastiprinātu un pārveidotu pārtikas sākotnējo garšu. No garšvielām tie atšķiras ar to, ka nepiešķir savu garšu, bet gan izmaina to, kā tiek uztverta jau pārtikas esošā garša. Visvairāk izmantotie garšas pastiprinātāji ir glutamīnskābe, guanilskābe un to sāļi (E620—E629), kas stimulē garšas receptorus, pastiprinot garšas sajūtu.[1]

Nelielos daudzumus glutamīnskābe un glutamāti ir dabīgi atrodami svaigos augļos, dārzeņos, gaļā un citur, bet guanilskābe un guanilāti salīdzinoši daudz ir sēnēs.[1]

Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtikas rūpniecībā garšas pastiprinātājus izmanto dažādu ēdienu gatavošanā, kulinārijas izstrādājumiem, pārtikas koncentrātiem (garšvielu maisījumiem, marinādēm, sausajām zupām, biezputrām un buljona kubiņiem), margarīnam, pusfabrikātiem (piemēram, desām, cīsiņiem, aknu pastētēm, šašlikam, pelmeņiem, krabju nūjiņām[2]) un konserviem, tos mākslīgi pievienojot pēc produktu vai izejvielu rūpnieciskās apstrādes vai uzglabāšanas, kuras laikā daļēji zuduši iepriekšminētie savienojumi, tādējādi atjaunojot un pastiprinot dabīgo garšu vai mazinot nevēlamās piegaršas (piemēram, metāla piegaršu konserviem), tomēr garšas pastiprinātājus aizliegts un nav arī lielas jēgas pievienot, lai mēģinātu slēpt nepareizas ražošanas laikā radušos garšas defektus.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 36.—37. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.
  2. Inguna Mukāne (2013. gada 26. maijs). Mistiskā pārtikas piedeva E621. Inde vai kulināru laime?. Patiesā Dzīve. Atjaunināts: 2015. gada 27. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]