Kaļķu iela (Rīga)

Kaļķu iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons
Apkaime	Vecrīga
Garums	583 m
Atklāta	1407. gadā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Ļeņina iela
Segums	asfalts, bruģis
Celtnes	Rīgas rātsnams; Melngalvju nams; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris;
	Kaļķu iela Vikikrātuvē

Kaļķu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Tā sākas krustojumā ar 11. novembra krastmalu iepretim Akmens tiltam un beidzas krustojumā ar Aspazijas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Ielas turpinājums ir Brīvības laukums. Kaļķu iela ir viena no svarīgākajām ielām Rīgas vecpilsētā, tai piekļaujas vairāki laukumi: Latviešu strēlnieku laukums, Rātslaukums, Līvu laukums. Ielas garums ir 583 m, tā klāta ar bruģa un asfalta segumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Kaļķu ielas nosaukums parādījās 15. gadsimtā (Kalkstrate — lejasvācu valodā (1404), Pl. Cementi — latīņu valodā (1407)). Līdz 16. gadsimtam Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai) un pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gadsimtā iela tika pagarināta līdz tagadējam Pilsētas kanālam.

Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums — Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate (1413), Schalstrate (1506) — lejasvācu valodā), kas, domājams, cēlies no vācu valodas vārda Waagschale — 'svaru kauss'.

1950. gadā Kaļķu ielu likvidēja, kopā ar Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi to pārdēvēja par Ļeņina ielu. 1990. gadā iela atguva vēsturisko nosaukumu.^[1]