Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.
Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzusdzimtā valoda.[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.[2]
Pirmie uzraksti aramiešu valodā saglabājušies kopš 9. gadsimta p.m.ē., vēlāk valoda izplatījās Persijas lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī un Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Aramiešu valodas attīstības periodus klasificē kā 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu valodu.[3]
↑Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2. Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1. «Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.
↑Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.