Pāriet uz saturu

Aramiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Aramiešu valoda
ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ 
Izruna: IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/,
/ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/
Valodu lieto: Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija 
Reģions: Tuvie Austrumi
Pratēju skaits: (skatīt atsevišķās valodas)
Valodu saime: Afroaziātu
 Semītu
  Rietumsemītu
   Centrālās semītu
    Ziemeļsemītu
     Aramiešu valoda 
Rakstība: Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: dažādi:
arc — Imperiālā aramiešu
oar — Senaramiešu valoda
aii — Asīriešu jaunaramiešu
aij — Lišanidnošāna
amw — Rietumjaunaramiešu
bhn — Bohtanas
bjf — Barzanas jūdu
cld — Haldejiešu
hrt — Herteviniešu
huy — Hulaula
kqd — Sūrata
lhs — Mlahso valoda
lsd — Lišanadeni
mid — Jaunmandejiešu
myz — Klasiskā mandejiešu
sam — Samarijas aramiešu
syc — Sīriešu (klasiskā)
syn — Senaja
tmr — Jūdu Bābeles
trg — Lišandidana
tru — Turojo

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.[2]

Pirmie uzraksti aramiešu valodā saglabājušies kopš 9. gadsimta p.m.ē., vēlāk valoda izplatījās Persijas lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī un Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Aramiešu valodas attīstības periodus klasificē kā 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu valodu.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
    Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
    «Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.
  2. Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.
  3. vesture.eu