Arbūzs
- Šis raksts ir par sugu. Par augļiem skatīt rakstu arbūzi.
| Villainais arbūzs Citrullus lanatus (Matsum. & Nakai, 1916) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ķirbju rinda (Cucurbitales) |
| Dzimta | Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) |
| Ģints | Arbūzi (Citrullus) |
| Suga | Villainais arbūzs (C. lanatus) |
| Sinonīmi | |
| kultūras arbūzs (Citrullus edulis, Spach) | |
 Villainais arbūzs Vikikrātuvē | |
Villainais arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs. Arbūza stublājs, tāpat kā citiem ķirbju dzimtas augiem, ir kāpelējošs. Arbūzs zied ar dzelteniem ziediem, tas ražo īpaša veida augļus — arbūzus, tas ir, ogas, kurām ir bieza miza un ļoti mīksts un sulīgs vidus. Šādi augļu veidi ir raksturīgi ķirbju dzimtai. Arbūzi tiek pieskaitīti pie meloņu tipa,[nepieciešama atsauce] jo tiem, tāpat kā melonēm, ir gluda ārējā miza (zaļā, dzeltenā un dažkārt baltā krāsā) un sulīga, salda vidusdaļa (parasti rozā, dzeltenā, sarkanā, bet dažreiz oranžā vai zaļā krāsā, ja auglis nav nogatavojies).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par arbūza dzimteni uzskata Āfriku, kur tie arī mūsdienās aug savvaļā.[1] Eiropā arbūzi parādījās samērā vēlu — mūsu ēras pirmajos gadsimtos tos sāka lietot romieši. Arbūzi tika lietoti svaigi un sālīti, no tiem gatavoja sukātus un vārīja arbūza medu. Ķīnieši acīmredzot arbūzu ieguva no eiropiešiem, jo tas tika audzēts Ķīnā ar nosaukumu “Rietumu melone”. Šo siltumprasīgo augu nav viegli kultivēt visur. Līdz ar to Anglijā arbūzi parādījās tikai 1629. gadā un tos audzēja lecektīs. Krievijā arbūzus līdz pat 17. gadsimta otrajai pusei ieveda no ārzemēm. Tos reti ēda svaigus, biežāk gatavoja savādu gardumu — arbūzu sagrieza ļoti plānās šķēlītēs, uz vienu diennakti lika dzeramās sodas šķīdumā, bet pēc tam no tiem vārīja sīrupu ar pipariem un garšvielām. Pirmie arbūzi tika iesēti Krievijas dienvidos pēc cara rīkojuma 1660. gada 11. novembrī, turklāt tika norādīts, ka, tikko jocīgie dārzeņi nogatavosies, nekavējoties tos nogādāt Maskavā. Pētera I laikā arbūzus pārstāja ievest no ārzemēm. Tos bieži pasniedza desertā pils asambleju laikā, bet pa lielākai daļai nevis svaigus, bet mērcētus cukura sīrupā. Tikai 19. gadsimtā arbūzs kļuva tautai pieejams dārzenis. Bijušajā Padomju Savienībā tos audzē Krievijas un Ukrainas dienvidos, Moldovā, Aizkaukāzā, Kazahstānā, Centrālāzijā. Arbūzu vidējā raža gadā šai reģionā ir 200—300 centneri no hektāra.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Augļi — Arbūzs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 15. decembrī.
- ↑ Arbūzi un melones (stāsti)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arbūzs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|