Pāriet uz saturu

Artis Ostups

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Artis Ostups
Personīgā informācija
Dzimis 1988. gada 8. aprīlī (36 gadi)
Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 2006
Žanri dzeja, kritika
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Artis Ostups (dzimis 1988. gada 8. aprīlī) ir latviešu dzejnieks.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē, 2013. gadā ieguvis filozofijas maģistra grādu. Papildinājies arī Prāgas Kārļa Univerisitātē. Kopš 2018. gada studē salīdzinošo literatūrzinātni Tartu Universitātes doktorantūrā.

Pirmā dzejas publikācija 2006. gadā laikrakstā "Kultūras Forums". Jaunā Rīgas teātra izrādē "Latviešu mīlestība" (2006) jauno dzejnieku ainā izmantoti daži Ostupa dzejoļi, tos runā Kaspara Znotiņa tēlotais varonis. 2006. gada rudenī Ostups kļūst par portāla "Delfi.lv" sadaļas "Esplanāde" rīkotā dzejas konkursa laureātu.[1]

Turpmākajos gados A. Ostupa dzeja un raksti par literatūru publicēti izdevumos "Karogs", "Kultūras Forums", "Latvju Teksti" un interneta žurnālā „Satori”. Viņš piedalījies Volta Vitmena dzejas izlases atdzejošanā (2011) un kopā ar Arvi Vigulu atdzejojis Dmitrija Sumarokova dzejas krājumu (2014).

2010. gada nogalē izdots debijas dzejoļu krājums "Biedrs Sniegs", tas nominēts Literatūras gada balvai nominācijā "Labākā debija" un 2011. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmijas speciālbalvu.

Pēc trīs gadiem izdots kritikas atzinīgi vērtētais otrais krājums "Fotogrāfija un šķēres". Ilva Skulte žurnālā "Latvju Teksti" raksta: "Arta Ostupa jaunais dzejoļu krājums ir pārsteidzoši spēcīgs [..]. Šajā krājumā dzejnieks ir nopietnāks, pieaugušāks un tālredzīgāks nekā iepriekš - gatavs risināt smagas un svarīgas tēmas to nepastarpinātajā būtībā."[2] Inese Zandere žurnālā "Rīgas Laiks" raksta: "Neafektēta, skaidra, precīza dzeja. [..] Vienkārša dzeja - tajā brīnišķīgajā nozīmē, ka nav netīrīgas bārstīšanās ar tēliem, nav plosīšanās pa dzīves un valodas pakulām, pavediens ir savērpts, darbs ir izdarīts [..]. Kāda birka jums labāk patiktu - ģeniāli vai profesionāli?"[3] Ostupa otrais krājums nominēts Literatūras gada balvai nominācijā "Labākais dzejoļu krājums".

2014. gada pavasarī Ostups sāk darbu pie literatūrai un filozofijai veltīta interneta žurnāla "Punctum". 2014. gada septembrī Ostups iegūst galveno balvu žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursā par dzejprozas poēmu "Trīs fotogrāfijas".[4] Tā iekļauta viņa trešajā dzejoļu krājumā "Žesti", kurā iekļauti tikai dzejprozas teksti. Dzejniece Anna Auziņa par krājumu raksta: ""Žesti" ir izturēti konceptuāls krājums, kurā apkopotās perfekti nostrādātās miniatūras spēj sagādāt baudu un pārdomas dzejas pazinējiem un arī citiem atvērtiem, līdzdalībai gataviem prātiem."[5] Kad Literatūras gada balvas žūrija neiekļauj krājumu starp nominētajām grāmatām, dzejnieks Einārs Pelšs paziņo, ka dibina "T balvu", kuru piešķir Ostupam par krājumu "Žesti".[6]

Ostups sastādījis latviešu mūsdienu dzejas antoloģiju "Dzeja" slovēņu valodā (kopā ar Klemenu Pisku, 2016). 2016. gada nogalē viņš par ieguldījumu literatūras kritikā tiek nominēts Normunda Naumaņa balvai. Tāpat Ostups sastādījis arī jauno dzejnieku antoloģija "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" (2018) un "Jauno latviešu dzejnieku antoloģiju" grieķu valodā (2019).[7][8]

2021. gada maijā nāk klajā Ostupa sastādītais krājums "Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām", kurā apkopoti 102 mākslas un literatūras manifestu tulkojumi no dažādām valodām, kā arī vairāki latviešu autoru sarakstīti manifesti. 2022. gadā krājums saņem Literatūras gada balvas specbalvu.

2022. gadā izdots ceturtais Ostupa krājums "Variācijas par mēness tēmu", kas septembrī iegūst Dzejas dienu balvu. 2023. gadā grāmata nominēta Literatūras gada balvai.[9] Šajā gadā Preiļu konceptuālisti piedalās vizuālās mākslas izstādē "Es_text" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un Ostups ekspozīcijai veido objektu "Mūsdienu dzejas robežas". Konceptuālistu ekspozīcija izstādē nominēta Purvīša balvai, īpaši izceļot Ostupa objektu.[10]

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Biedrs Sniegs. Rīga: Mansards, 2010.
  • Fotogrāfija un šķēres. Rīga: Mansards, 2013.
  • Žesti. Rīga: Neputns, 2016.
  • Variācijas par mēness tēmu. Rīga: Neputns, 2022.

Dzeja citās valodās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Gestures [Žesti]. Angļu val atdz. Džeids Vils. New York: Ugly Duckling Presse, 2018.
  • Gestai ir kt. eilėraščiai [Žesti un citi dzejoļi]. Lietuviešu val. atdz. Dominykas Norkūnas. Vilnius: Bazilisko ambasada, 2023.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Karogs, 2006, Nr. 10, 86.-87.lpp.
  2. ↑ Latvju Teksti, 2013, Nr. 5, 44. lpp.
  3. ↑ Rīgas Laiks, 2014, janvāris, 74. lpp.
  4. ↑ Latvju Teksti, 2014, Nr. 5 (21), 4. lpp.
  5. ↑ Anna Auziņa. Un atkal modernisms. Punctum, 2016, 20. jūnijs. http://www.punctummagazine.lv/2016/06/20/un-atkal-modernisms/
  6. ↑ «Pirmo „T” balvu saņēmis dzejnieks Artis Ostups». punctum.lv. Skatīts: 2023-01-23.
  7. ↑ Anthology of young Latvian poets Arhivēts 2019. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Youngpoets.eu, 2019.10.28.
  8. ↑ Kā pārvarēt niezi galvaskausā? Arhivēts 2019. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. satori.lv, 2018.09.17.
  9. ↑ LALIGABA 2023
  10. ↑ 2022. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominēti Alnis Stakle, Līga Spunde un Preiļu konceptuālisti. Diena, 2022, 13. apr.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Artis_Ostups&oldid=3930559"