Artis Ostups

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Artis Ostups
Personīgā informācija
Dzimis 1988. gada 8. aprīlī (31 gads)
Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 2006
Žanri dzeja, kritika

Artis Ostups (dzimis 1988. gada 8. aprīlī) ir latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē, 2013. gadā ieguvis filozofijas maģistra grādu. Papildinājies arī Prāgas Kārļa Univerisitātē. Kopš 2018. gada studē salīdzinošo literatūrzinātni Tartu Universitātes doktorantūrā.

Pirmā dzejas publikācija 2006. gadā laikrakstā "Kultūras Forums". Jaunā Rīgas teātra izrādē "Latviešu mīlestība" (2006) jauno dzejnieku ainā izmantoti daži Ostupa dzejoļi, tos runā Kaspara Znotiņa tēlotais varonis. 2006. gada rudenī Ostups kļūst par portāla "Delfi.lv" sadaļas "Esplanāde" rīkotā dzejas konkursa laureātu.[1]

Turpmākajos gados A. Ostupa dzeja un raksti par literatūru publicēti izdevumos "Karogs", "Kultūras Forums", "Latvju Teksti" un portālā „¼ Satori”. Viņš piedalījies Volta Vitmena dzejas izlases atdzejošanā (2011) un kopā ar Arvi Vigulu atdzejojis Dmitrija Sumarokova dzejas krājumu (2014).

2010. gada nogalē izdots debijas dzejoļu krājums "Biedrs Sniegs", tas nominēts Literatūras gada balvai nominācijā "Labākā debija" un 2011. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmijas speciālbalvu.

Pēc trīs gadiem izdots kritikas atzinīgi vērtētais otrais krājums "Fotogrāfija un šķēres". Ilva Skulte žurnālā "Latvju Teksti" raksta: "Arta Ostupa jaunais dzejoļu krājums ir pārsteidzoši spēcīgs [..]. Šajā krājumā dzejnieks ir nopietnāks, pieaugušāks un tālredzīgāks nekā iepriekš - gatavs risināt smagas un svarīgas tēmas to nepastarpinātajā būtībā."[2] Inese Zandere žurnālā "Rīgas Laiks" raksta: "Neafektēta, skaidra, precīza dzeja. [..] Vienkārša dzeja - tajā brīnišķīgajā nozīmē, ka nav netīrīgas bārstīšanās ar tēliem, nav plosīšanās pa dzīves un valodas pakulām, pavediens ir savērpts, darbs ir izdarīts [..]. Kāda birka jums labāk patiktu - ģeniāli vai profesionāli?"[3] Ostupa otrais krājums nominēts Literatūras gada balvai nominācijā "Labākais dzejoļu krājums".

2014. gada pavasarī Ostups sāk darbu pie literatūrai un filozofijai veltīta interneta žurnāla "Punctum". 2014. gada septembrī Ostups iegūst galveno balvu žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursā par dzejprozas poēmu "Trīs fotogrāfijas".[4] Tā iekļauta viņa trešajā dzejoļu krājumā "Žesti", kurā iekļauti tikai dzejprozas teksti. Dzejniece Anna Auziņa par krājumu raksta: ""Žesti" ir izturēti konceptuāls krājums, kurā apkopotās perfekti nostrādātās miniatūras spēj sagādāt baudu un pārdomas dzejas pazinējiem un arī citiem atvērtiem, līdzdalībai gataviem prātiem."[5]

Ostups sastādījis latviešu mūsdienu dzejas antoloģiju "Dzeja" slovēņu valodā (kopā ar Klemenu Pisku, 2016). 2016. gada nogalē viņš par ieguldījumu literatūras kritikā tiek nominēts Normunda Naumaņa balvai. Tāpat Ostups sastādījis arī jauno dzejnieku antoloģija "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" (2018) un "Jauno latviešu dzejnieku antaloģiju" grieķu valodā (2019).[6] [7]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biedrs Sniegs. Rīga: Mansards, 2010.
  • Fotogrāfija un šķēres. Rīga: Mansards, 2013.
  • Žesti. Rīga: Neputns, 2016.

Dzeja citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gestures [Žesti]. Atdz. Džeids Vils. New York: Ugly Duckling Presse, 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Karogs, 2006, Nr. 10, 86.-87.lpp.
  2. Latvju Teksti, 2013, Nr. 5, 44. lpp.
  3. Rīgas Laiks, 2014, janvāris, 74. lpp.
  4. Latvju Teksti, 2014, Nr. 5 (21), 4. lpp.
  5. Anna Auziņa. Un atkal modernisms. Punctum, 2016, 20. jūnijs. http://www.punctummagazine.lv/2016/06/20/un-atkal-modernisms/
  6. Anthology of young Latvian poets Youngpoets.eu, 2019.10.28.
  7. Kā pārvarēt niezi galvaskausā? satori.lv, 2018.09.17.