Arvis Viguls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arvis Viguls
Personīgā informācija
Dzimis 1987. gada 23. novembrī (33 gadi)
Jēkabpils, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks kopš 2005
Žanri dzeja, atdzeja

Arvis Viguls (dzimis 1987. gada 23. novembrī Jēkabpilī) ir latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Viguls beidzis Jēkabpils Valsts ģimnāziju (2007). Pēc tam studējis Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Viņa pirmie dzejoļi publicēti 2006. gadā, kad viņš apmeklē Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcu pie Māra Salēja.

Publicē recenzijas par jaunākajām dzejas grāmatām portālos "Satori" un "Punctum", laikrakstā "Diena" un žurnālā "Latvju Teksti". Atdzejojis F. Garsijas Lorkas, Josifa Brodska, Volta Vitmena, V.B. Jeitsa, Ksavjera Viljaurrutijas, Karlosa Lopesa Degregori, Marka Stranda, Gaļinas Rimbu u.c. autoru dzeju.

Atdzejojis Latvijas krievu dzejnieku darbus: Dmitrija Sumarokova grāmatu "Cafe Europe" (kopā ar Arti Ostupu, 2014), Jeļenas Glazovas "Alkatība" (2019) un citus. Piedalās starptautiskās atdzejas darbnīcās. Vigula dzeja atdzejota angļu, vācu, čehu, krievu, lietuviešu valodā un ivritā.

2009. gada nogalē nāk klajā A. Vigula debijas krājums "Istaba", kas tiek atzinīgi vērtēts kritikā. Par pirmo dzejoļu krājumu Viguls saņēmis Dzejas dienu balvu 2009 un Literatūras gada balvu 2009 par labāko debiju.

Par otrā dzejoļu krājuma manuskriptu 2011. gadā saņēmis Annas Dagdas balvu, krājums iznāk 2012. gadā ar nosaukumu "5:00", tas nominēts Literatūras gada balvai.

2014. gadā saņēmis Nacionālā Rakstniecības atbalsta fonda stipendiju trešā dzejoļu krājuma tapšanai. Krājums ar nosaukumu "Grāmata" izdots 2018. gadā, tas nominēts Literatūras gada balvai. 2019. gada septembrī krājums iegūst Dzejas dienu balvu,[1] savukārt novembrī saņem Ojāra Vācieša prēmiju.[2]

2018. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta dejas izrāde "Visas manas vājības ir tavas lūpas" pēc A. Vigula, K. Zeļģa un J. Tomaša dzejas motīviem.

2021. gadā saņēmis Dzintara Soduma balvu par R. Brotigana grāmatas "Foreļu cope Amerikā" tulkojumu.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Istaba. Rīga: 1/4 Satori, 2009.
  • 5:00. Rīga: Mansards, 2012.
  • Grāmata. Rīga: Orbīta, 2018.

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • La Caligrafía de la aguja [spāņu val.]. Atdz. Lawrence Schimmel. Valparaíso Ediciones, 2017.
  • Die Handschrift einer Nadel [vācu val.]. Atdz. Astrid Nischkauer. Parasitenpresse, 2019.
  • They [angļu val.]. Atdz. Jayde Will. Scarborough: Valley Press, 2020.

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Josifs Brodskis. Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009 (līdzautors).
  • Volts Vitmens. Zāles stiebri. Rīga: Neputns, 2011 (līdzautors).
  • Dmitrijs Sumarokovs. Cafe Europe [kopā ar A. Ostupu]. Rīga: Orbīta, 2014.
  • Viljams Batlers Jeitss. Baltie putni. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors).
  • Gaļina Rimbu. Kosmiskais prospekts [kopā ar E. Pelšu un D. Deigeli]. Ozolnieki: Literature without borders, 2018.
  • Jeļena Glazova. Alkatība. Rīga: Valters Dakša, 2019.
  • Ričards Brotigans. Foreļu cope Amerikā. Rīga: Orbīta, 2020.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]