Atlantīda (Zvaigžņu Vārti)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atlantīda
Atlantīda (Zvaigžņu Vārti)
Atlantīda seriālā Zvaigžņu Vārti: Atlantīda
Seriāls

Zvaigžņu Vārti: Atlantīda (SGA)
Pirmā parādīšanās

SGA 1. sezonas 1. epizode
Pēdējā parādīšanās

SGA 5. sezonas 20. epizode
Žanrs

Zinātniskā fantastika
Informācija
Planēta

Zeme
Lantea (ATL-984)
M35-117
Zeme
Tips

Starpzvaigžņu kuģis
Radītājs

Senie
Izmanto

Atlantīdas ekspedīcija

ASV un Kanādas militārās zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" Atlantīda (angļu: Atlantis) ir pilsētas lieluma zvaigžņu kuģis, kas sākotnēji atrodas uz Zemes (Antarktīdā). Pirms vairākiem miljoniem gadu, Senajiem atstājot Zemi, tas ticis nogādāts Pegaza galaktikā. Atlantīda ir filmas varoņu operāciju bāze, no kuras viņi caur Zvaigžņu Vārtiem dodas uz citām pasaulēm. To uzbūvējusi uz Zemes senatnē dzīvojoša rase, kuru filmā dēvē par Senajiem (Ancients).

Pirms ekspedīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantīdu Senie uzbūvējuši pirms miljoniem gadu. Pilsēta-kuģis atradās Antarktīdā laika periodā no desmit līdz pieciem miljoniem gadu pirms mūsu ēras, līdz nāvējoša epidēmija piespieda Senos ar to doties uz Pegaza galaktiku. Tur tā kalpoja kā Seno galvaspilsēta, jo viņi uzbūvēja jaunu Zvaigžņu Vārtu sistēmu un izveidoja daudzas cilvēku apdzīvotas pasaules. Taču Seno veikto ģenētisko eksperimentu rezultātā radās varena jauna būtņu suga — reifi (Wraith). Ar savu skaitlisko pārsvaru reifi pamazām izspieda Senos no viņu pasaulēm, līdz bija palikusi tika Atlantīda, ko aizsargāja spēcīgs enerģētisks vairogs un bruņotu satelītu tīkls.

Reifi aplenca un bloķēja Atlantīdu simt gadu, līdz Senie, neredzot iespēju gūt uzvaru, nogremdēja pilsētu dzelmē un caur Zvaigžņu Vārtiem atgriezās uz Zemes. Tur viņus asimilēja vietējie iedzīvotāji, un radās klasiskais mīts par Zudušo Pilsētu. Atlantīda desmit tūkstošus gadu, neapdzīvota un neaktīva, gulēja okeāna dzelmē.

Pilsētas vēsture seriālā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seno radīto Zudušo Pilsētu seriālā pirmoreiz pieminēja Denjels Džeksons "Zvaigžņu Vārti SG-1" 6. sezonas finālā.[1]

Zudušās Pilsētas meklējumi turpinās SG1 7. sezonas laikā, un, lai gan Antarktīdā tiek atrasts Seno priekšpostenis, pati Atlantīdas atrašanās vieta paliek noslēpums.

"Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" pirmizrādē Denjels Džeksons atklāj, ka Atlantīdas adrese Zvaigžņu Vārtos sastāv nevis no septiņiem, bet astoņiem simboliem, kas varētu nozīmēt, ka tā atrodas citā galaktikā. Pilsētas izpētei ir izveidota daudznacionāla ekspedīcija, kuru vada doktore Elizabete Veira (Dr. Elizabeth Weir), taču, iespējams, uzzināto un atklāto viņi nekad nevarēs nogādāt uz Zemi, jo nevar paņemt līdzi uz Atlantīdu Zemes vienīgo Nulles punkta moduli jeb NPM (Zero Point Module, ZPM).

Ekspedīcija ierodas uz planētas Lantea (ATL-984), atrodot Atlantīdu joprojām okeāna dzelmē. Tās jaudas rezerves ir gandrīz beigušās, un drošības sistēma paceļ to virs ūdens.

Vienā no turpmākajām epizodēm ("Before I Sleep") tiek pastāstīts, ka ekspedīcija faktiski ieradās Atlantīdā divas reizes, pirmo reizi alternatīvajā laika līnijā.[2] Pirmajā reizē Atlantīdai nebija drošības sistēmas, un lielākā daļa ekspedīcijas dalībnieku gāja bojā noslīkstot, kad ūdens ielauzās pilsētas telpās. Elizabete Veira, vienīgais izdzīvojušais komandas loceklis, ar lidni, nelielu kosmosa kuģi (puddle jumper), kurš bija aprīkots ar laika mašīnu, devās 10 000 gadu tālā pagātnē. Pārliecinot Jānusu (Janus), vienu no Senajiem palīdzēt viņai nodrošināt pilsētas un tās iedzīvotāju izdzīvošanu, viņa izmainīja nākotnes notikumu gaitu.

Lielāko daļu seriāla 1. sezonas Atlantīda ir nošķirta no Zemes, un gaidāmo reifu uzbrukumu tā gatavojas sagaidīt vienatnē, bez Zemes palīdzības.

Pirmās sezonas finālā Zeme atjauno kontaktus ar Atlantīdu, izmantojot Ēģiptē atgūto NPM. Uz Atlantīdu tiek nosūtītas piegādes un pastiprinājumi aizsardzībai.[3] Zemes kosmosa kuģis "Dedals" (Daedalus) pēc tam nogādā NPM uz Atlantīdu. Reifu uzbrukumu atlantīdieši pārdzīvo, izliekoties, ka pilsēta ir iznīcināta, taču īstenībā tā tiek padarīta neredzama. Nākamajās seriāla sezonās par galveno prioritāti kļūst pilsētas eksistences slēpšana no reifiem. "Dedals", kas nesen aprīkots ar starpgalaktisko hiperdzinēju, turpmāk regulāri kursē starp Lantea un Zemi, nodrošinot starp tām regulāru saikni.

3. sezonas laikā Atlantīdu uz īsu laiku atgūst izdzīvojušu Seno grupa.[4] Taču tad pilsēta nokļūst replikatoru rokās, un visbeidzot to atgūst Zemes spēki. Atlantīdas ekspedīcija iegūst trīs replikatoru NPM, no kuriem divi tiek izmantoti, lai stiprinātu Zemes aizsardzību. 4. sezonas otrajā epizodē Atlantīdas komanda nozog no replikatoru planētas NPM un veiksmīgi nokļūst jaunā pasaulē — M35-117.[5] 5. sezonas beigās Atlantīda ir pakļauta replikatoru satelīta ieroča uzbrukumam. Komanda izpēta, kā aktivizēt pilsētas zvaigžņu dzinēju un pamest planētu, taču pietrūkst jaudas, lai nokļūtu līdz plānotajam galamērķim.

Pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantīda ir milzīga, sniegpārslas formas platforma, ko iekļauj debesskrāpji, tās centrā atrodas centrālais tornis — pilsētas augstākā ēka. Centrālajā tornī atrodas galvenā vadības telpa, saukta arī par Vārtu telpu, kā arī paši Zvaigžņu Vārti. Ātru nokļūšanu no vienas vietas citā visā pilsētā nodrošina teleportācijas kabīņu tīkls. Pilsētas apakšdaļā atrodas masīvi dzinēji, kas var pārvietot pilsētu izplatījumā. Pati pilsēta ir Manhatanas lielumā.[6]

Telpas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Palīgvadības centrs: tā ir liela telpa pilsētas apakšējā daļā. No turienes iespējams veikt pilsētas vadību, ja nav pieejams galvenais operāciju centrs. No šīs telpas var, piemēram, izmantot sakaru sistēmu vai ieslēgt pilsētas zvaigžņu dzinējus.
  • Virssardze jeb militārais cietums (brig): Telpas, kuru vidū atrodas aizrestoti būri, kuru aizsardzību pastiprina spēka lauks. Tiek izmantots bīstamu personu izolēšanai. Atlantīdas ekspedīcija vairākkārt izmantoja šīs telpas sagūstīto reifu un dženaju ieslodzīšanai.
  • Krēsla telpa: tāpat kā Seno Antarktīdas priekšpostenī, Atlantīdā atrodas arī vadības krēsls. To izmanto Džons Šepards, lai vadītu pilsētas bezpilota ieročus vai pārvietotu Atlantīdu izplatījumā.
  • Konferenču telpas: pilsētā atrodas divas konferenču zāles, abas zem vārtu telpas, tajās vadība var apspriest svarīgus jautājumus. Mazākā no tām paredzēta tikai dažiem cilvēkiem, un tajā atrodas tikai liels trijstūra formas galds un krēsli. Otrā, lielākajā, ir garāks galds, tā tiek izmantota lielām sanāksmēm, kurās var piedalīties daudzi cilvēki. Katrā no tām var iekļūt pa daudzvirtņu durvīm.
  • Hologrammas telpa: tajā iespējams piekļūt Seno datubāzei hologrammas veidā. Šeit Atlantīdas ekspedīcija iepazinās ar Seno vēstījumu par viņu vēsturi Pegaza galaktikā. Šai telpai nepieciešams daudz enerģijas, tādēļ tā netiek izmantota bieži.
  • Sporta zāle: tukša telpa, kuru izmanto treniņiem. Šo telpu bieži lieto Teila Emagena (Teyla Emmagan), Džons Šepards (John Sheppard) un Ronons Dekss (Ronon Dex).
  • Hospitālis (infirmary): Atlantīdā ir vairākas telpas ar medicīniskām iekārtām (nav skaidrs, vai tās medicīniskiem nolūkiem izmantoja jau Senie, vai arī Atlantīdas ekspedīcija vienkārši izvēlējās izmantot šīs telpas savām vajadzībām). Lielākā daļa medicīnisko iekārtu ir no Zemes, bet dažas atstājuši Senie. Telpās ir arī iespējas veikt medicīniskos un bioloģiskos pētījumus.
  • Lidņu bāze: divstāvu komplekss, kas atrodas pie centrālā torņa. Lidņi var nokļūt ārpusē, izmantojot portālu jumtā, kā arī izmantot vadības telpā esošos Zvaigžņu Vārtus, lai nokļūtu citās pasaulēs.
  • Laboratorijas: Atlantīdā ir dažādas laboratorijas, kuras Senie izmantoja dažādu eksperimentu veikšanai. Laika gaitā Atlantīdas ekspedīcija atklāja daudzas no tām.
  • Dzīvojamās telpas: tajās, domājams, ir pietiekami daudz vietas tūkstošiem, ja ne miljoniem iedzīvotāju. Tās ir dažāda lieluma.
  • Pasākumu zāle: liela zāle, kur Atlantīdas personāls var paēst vai satikties, atrodas centrālajā tornī. No tās paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu.
  • Priekšpostenis: kad pilsēta atradās Antarktīdā, tā bija savienota ar Seno priekšposteni. Priekšposteni darbina NPM, tajā ir aizsargvairoga mehānisms un liels skaits bezpilota ieroču. Atlantīdu pārvietojot uz Pegaza galaktiku, priekšpostenis palika uz Zemes.
  • Vadības telpa (Stargate operations): galvenā Atlantīdas vadības telpa, atrodas centrālajā tornī. Tajā atrodas ierīces un pults pilsētas vadīšanai. Šeit atrodas Zvaigžņu Vārti, vienīgie Pegaza galaktikā, kas var izveidot savienojumu ar Zemi, jo tiem ir īpašs kristāls. Te atrodas arī dažādi sensori, pilsētas un ārējo sakaru ierīces, piekļuve Seno datu bāzei un daudz kas cits.

Tehnoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir daudz noslēpumu un tehnoloģiju, kas radītas senatnē. Regulāri tiek izmantotas teleportācijas kabīnes un lidņi. Ņemot vērā pilsētas lielumu, tā nav pilnīgi izpētīta, un meklēšanas vienības katru dienu atrod jaunas istabas un tehnoloģijas.

Datubāze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantīdā ir plaša Seno zināšanu datubāze. Ekspedīcijas līdzi paņemtajos cietajos diskos var saglabāt tikai aptuveni 9% no šīs datubāzes, pat izmantojot doktora Rodnija Makeja izgudroto efektīvo kompresijas algoritmu. Datu bāzē ir vārtu adreses gan Pegaza galaktikā, gan Piena ceļā, informācija par reifiem un citām sugām, kā arī daudz zinātnisku pētījumu (ieskaitot Nulles punkta moduļu pētījumus, ieroču shēmas un piezīmes par kosmosa ceļojumiem). Datu bāzei ir arī neticama spēja dublēt datus, tāpēc dzēšana ir sarežģīta. Datubāzei var piekļūt, izmantojot daudzus datubāzes termināļus pilsētā.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantīdas galvenā aizsardzības sistēma ir enerģētiskais vairogs, bez kura šī pilsēta ir pārsteidzoši trausla. Kaut arī vairogs var efektīvi aizkavēt gandrīz visus draudus, tas patērē ļoti daudz enerģijas, tā aktivizēšanai nepieciešams Nulles punkta modulis (NPM).

Galvenie pilsētas ieroči ir bezpilota lidaparāti, kuru vadīšanai nepieciešams izmantot vadības krēslu. No Seno laikiem atlikuši tikai daži desmiti šādu ieroču, kuri visi tiek izmantoti, lai pilsētu aizstāvētu pret reifiem. Vēlāk tiek iegūti ieroči no citas, Atlantīdai līdzīgas pilsētas krājumiem. Aizsardzībai izmanto arī lidņus.

Enerģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar enerģiju Atlantīdu nodrošina trīs Nulles punkta moduļi, lai gan lielākās daļas sistēmu funkcionēšanai pietiek tikai ar vienu. Atlantīdas ekspedīcija pilsētā ir uzstādījusi virkni nakvadaha (izdomāts materiāls, no tā ir veidoti arī Zvaigžņu Vārti) ģeneratoru, ar to ražoto enerģiju ir pietiekami pamata sistēmām. Enerģijas apgāde ieslēdzas automātiski, kad cilvēki ieiet kādā no pilsētas sekcijām.

Dzinējspēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantīdas zvaigžņu dzinēji ļauj pilsētai nokļūt orbītā un caur hipertelpu ceļot starp galaktikām. Lai lidojuma laikā pasargātu iedzīvotājus, pilsēta ir aprīkota ar inerces slāpētājiem. Pilsētas lidojuma vadība notiek no Seno vadības krēsla. Zvaigžņu dzinēju jaudas prasības ir milzīgas.

Sensori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir aprīkota ar vairākiem sensoru veidiem: pirmkārt, tie ir tālas darbības sensori, kas ļauj skenēt tālas zvaigžņu sistēmas. Šie sensori arī ļauj atklāt visus kosmosa kuģus, kas atrodas ceļā uz pilsētu, un tādējādi gūt savlaicīgu brīdinājumu, par to eksistenci ekspedīcija uzzināja tikai vairākus mēnešus pēc ierašanās. Ir arī iekšējie sensori, kas detalizētā pilsētas plānā parāda tajā esošās dzīvās būtnes. Lai gan tie spēj atšķirt organiskās un enerģētiskās dzīvības formas, tie neatšķir vienu no otras dažādas organiskās dzīvības formas. Ir arī biometriskie sensori, kas lielo jaudas prasību dēļ skenē tikai Vārtu telpu.

Pārvietošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ātru nokļūšanu no vienas pilsētas daļas citā nodrošina teleportācijas kabīnes. Tās ir nelielas kameras, kurās ieejot, atveras vadības panelis ar pilsētas karti, uz kuras mirgo zili punkti, kas parāda citu kameru atrašanās vietu. Lai nokļūtu citā kamerā, jānospiež attiecīgais punkts. Šī sistēma funkcionē līdzīgi gredzenveida transportieriem, abas tās ir Seno izgudrojums. Kameras darbojas arī kā lifti, lai pārvietotu cilvēkus uz augšu un uz leju tajā pašā struktūrā vai ēkā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jo Storm. Approaching the Possible: The works of Stargate SG-1. ECW Press, 2005. ISBN 9781550227055.
  2. «Before I Sleep » GateWorld». GateWorld (en-US). Skatīts: 2018-09-06.
  3. «The Siege, Part 2 » GateWorld». GateWorld (en-US). Skatīts: 2018-09-06.
  4. «The Return, Part 1 » GateWorld». GateWorld (en-US). Skatīts: 2018-09-06.
  5. «Lifeline » GateWorld». GateWorld (en-US). Skatīts: 2018-09-06.
  6. Stan Beeler, Lisa Dickson. Reading Stargate SG-1. I.B. Tauris, 2006. ISBN 9781845111830.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]