Teleportācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš

Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām. Tas ir iecienīts temats zinātniskās fantastikas literatūrā, kino, videospēlēs un televīzijā.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teleportācijas jēdziena izmantošana, lai aprakstītu materiālu objektu hipotētisku pārvietošanu no vienas vietas uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām, ir dokumentēta jau 1878. gadā.[1][2]

Terminu "teleportācija" 1931. gadā ieviesa amerikāņu rakstnieks Čārlzs Forts[3][4][5][6], lai aprakstītu savādas paranormālas parādības — pazušanas un parādīšanās gadījumus, kuri, kā viņš uzskatīja, varētu būt savstarpēji saistīti. Viņš pievienoja grieķu valodas prefiksu "tele" (tālu) latīņu vārda "portare" (ar nozīmi "veikt") saknei.[7] Pirmo reizi šo terminu viņš lietoja savas 1931. gadā izdotās grāmatas "Lo!" otrajā nodaļā.[8]

Fantastika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fantastikas literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fantastikas literatūrā bieži tiek izmantoti šādi termini:[5][6]

  • Portāli (ierīces, kas paredzētas, lai veiktu ātru pārvietošanos lielos attālumos);
  • Paranormāla iedarbība ar maģijas vai paranormālu spēju palīdzību;
  • Nulles telpa (īpaša fizikālā telpa, kurā attālumi, salīdzinot ar mūsu Visumu, "saspiesti" daudzas reizes. Līdz ar to, lai pārvarētu daudzu gaismas gadu lielu attālumu, pietiek nokļūt nulles telpā, pārvarēt tur dažus metrus un atkal izkļūt no tās);
  • Hipertelpa — nulles telpas variācija, kuras punkti ar mūsu pasauli saistīti haotiski, un orientēties tajā var tikai pēc īpašiem orientieriem, piemēram, melnajiem caurumiem vai neitronu zvaigznēm;
  • Transporta stars (traction beam) — teleportācijas variants, kad notiek teleportējamā objekta skanēšana atomu līmenī, pēc tam (vai arī jau skanēšanas laikā) objekts dematerializējas[9], iegūtā informācija tiek pārsūtīta elektromagnētisko viļņu vai kādā citā, hipotētiskā vai izdomātā veidā uz ierīci, kura objektu no jauna materializē. 1958. gadā uzņemtā filma "Muša" uzskatāmi parāda, kas var notikt, ja šāda veida teleportācija notiks nepareizi.

Pirmais zināmais stāsts par matērijas pārvietošanu bija Edvarda Peidža Mičela 1877. gadā sarakstītais The Man Without a Body.[10]

Brāļi Strugacki savā nākotnes pasaulē ("Tālā Varavīksne", Парень из преисподней, Попытка к бегству) apraksta tā saucamo "nulles kabīņu" sistēmu, kas ļauj veikt "nulles transportēšanu": cilvēks ieiet kabīnē, kas atgādina telefona būdiņu, uz pults sastāda tās kabīnes numuru, kurā vēlas nokļūt, un tai pašā momentā jau atrodas otrā kabīnē, tūkstošiem kilometru attālumā no pirmās. Otra kabīne var atrasties pat uz Mēness.

Daudzos literāros darbos (Strugacku, H. Harisona u.c.) aprakstīta sistēma, kad uz tālu planētu vispirms nogādā teleportācijas ierīci (tas var ilgt desmitiem un simtiem gadu), bet pēc tam pārvietošanās uz šo planētu, izmantojot teleportācijas ierīci, notiek acumirklīgi.

Teleportācija aprakstīta ne tikai zinātniskās fantastikas žanrā, tā neskaidri var būt attēlota arī citu žanru darbos. Visbiežāk tās izpausmes ir saistītas ar ļaunu garu darbībām. Piemēram, Mihaila Bulgakova romānā "Meistars un Margarita" stāstīts par Volanda veikto varietē direktora Stepana Lihodejeva piespiedu teleportēšanu no Maskavas uz Jaltu.

Maģiskā teleportācija vairs nav pieskaitāma pie precīzās zinātniskās fantastikas, tā attiecināma uz fantāzijas literatūru. Termins "teleportācija" šajā gadījumā parasti lietots netiek, tā vietā izmanto fantāzijas žanram piemērotākus nosaukumus.

Kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teleportācija kino pirmoreiz parādījās 1958. gadā uzņemtajā filmā "Muša". Šīs filmas galvenais varonis uzbūvēja divas teleportācijas kameras un veica eksperimentu pats ar sevi. Viss būtu izdevies veiksmīgi, ja kamerā zinātnieka neuzmanības dēļ nebūtu ielidojusi muša, rezultātā pēc teleportācijas notika cilvēka galvas un roku pārvēršanās par mušas galvu un kājām. Atrast mušu ar cilvēka galvu un rokām viņam neizdevās, un eksperimenta veicējs beidza dzīvi pašnāvībā.

Vēlāk tika uzņemtas divas filmas ar līdzīgu sižetu. 1986. gada filmā teleportācijas rezultātā saplūda mušas un cilvēka DNS, pašai mušai pazūdot bez pēdām. Pēc teleportācijas varonis DNS izmaiņu dēļ pamazām sāka pārvērsties par cilvēku-mušu.

Par reālu popkultūras vērtību teleportācija kļuva, pateicoties seriālam "Zvaigžņu ceļš". Šī filma ar teleportācijas jēdzienu iepazīstināja plašākas aprindas. Sižetā teleportācija tika iekļauta tādēļ, ka studijai nebija līdzekļu dārgu specefektu izveidošanai, lai attēlotu kosmosa kuģu startu un nosēšanos, tā vietā lētāk bija parādīt teleportāciju. Tad vēl nebija pieejami ar datora palīdzību radīti vizuāli efekti. Teleportācijas procesa diviem etapiem — dematerializācijai un materializācijai vajadzīgie efekti tika radīti, uz melnas kartona plāksnes birdinot alumīnija perhlorāta pulvera un sasmalcinātas alumīnija folijas skaidiņu sajaukumu, apgaismojot to no sāniem ar spilgtu gaismu.[11]

Filma un seriāls "Zvaigžņu vārti" pilnībā balstīts uz idejas par teleportāciju. Izmantojot artefaktu, kas guvis nosaukumu "Zvaigžņu vārti", cilvēki pārvietojas uz dažādām planētām. Filmā parādītas arī citas teleportācijas metodes, piemēram, "gredzeni" un "asgārdu stars". Seriālā tiek parādīta arī "vietējā teleportācija" — no planētas virsmas uz orbītā esošu kuģi vai otrādi, no kuģa uz kuģi u.t.t.

Filmā "Babilona 5" īpaši stacionāri vārti atver tuneli, caur kuru pārvietojas kosmosa kuģi. Dažām citplanētiešu rasēm ir kuģi, kas šādu tuneli var radīt paši.

Teleportācija bieži tiek izmantota datorspēlēs, pirmā no tādām spēlēm bija Doom.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akadēmiskajos izdevumos termins "teleportācija" visbiežāk tiek izmantots avota objekta īpašību kopēšanas kontekstā.

Kvantu teleportācija ir spilgts piemērs šī termina izmantošanai šauri akadēmiskā nozīmē. Šeit nekas ne uz kurieni nepārvietojas, tāpēc termina izmantošana var maldināt cilvēku, kas nav šīs jomas pārzinātājs. Analizējot kvantu teleportācijā saniegto pēc būtības, šeit uz tieši tādu pašu daļiņu, kas atrodas zināmā attālumā, tiek kopētas elementārdaļiņu īpašības, piemēram, spina vērtība.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Hawaiian gazette. (Honolulu [Oahu, Hawaii]) 1865-1918, October 23, 1878, Image 4». loc.gov.
  2. «29 Jun 1878 - THE LATEST WONDER.». nla.gov.au.
  3. «Lo!: Part I: 2». Sacred-texts.com. Skatīts: 2014-03-20.
  4. "less well-known is the fact that Charles Fort coined the word in 1931" in Rickard, B. and Michell, J. Unexplained Phenomena: a Rough Guide special (Rough Guides, 2000 (ISBN 1-85828-589-5), p.3)
  5. 5,0 5,1 "Mostly in this book I shall specialize upon indications that there exists a transportory force that I shall call Teleportation."in Fort. C. Lo! at Sacred Texts.com), retrieved 4 January 2009)
  6. 6,0 6,1 «less well-known is the fact that Charles Fort coined the word in 1931» in Rickard, B. and Michell, J. Unexplained Phenomena: a Rough Guide special (Rough Guides, 2000 (ISBN 1-85828-589-5), p.3)
  7. «Teleportation». Etymology online. Skatīts: 2016. gada 7. oktobris.
  8. Mr. X. «Lo!: A Hypertext Edition of Charles Hoy Fort's Book». Resologist.net. Skatīts: 2014-03-20.
  9. Станислав Лем. Сумма технологии. Глава 6. Фантомология. (g) Личность и информация.
  10. «Teleportation in early science fiction». The Worlds of David Darling. Skatīts: 2014-02-04.
  11. David Darling. Teleportation: The Impossible Leap. John Wiley & Sons, 2005. gada 29. aprīlis. 10. lpp. ISBN 978-0-471-71545-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]