Augšogres pazeminājums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augšogres pazeminājums
Augšogres pazeminājums
Ainava pie Ērgļiem
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Vidzemes augstiene
Garums 30 km
Platums 10 km
Platība 417 km2
Koordinātas 56°56′N 25°39′E / 56.933°N 25.650°E / 56.933; 25.650Koordinātas: 56°56′N 25°39′E / 56.933°N 25.650°E / 56.933; 25.650
Augšogres pazeminājums (Latvija)
Augšogres pazeminājums
Augšogres pazeminājums

Augšogres pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes dienvidrietumos.[1] Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar Ogres upes ieleju un turpinās kā Viduslatvijas nolaidenums. Atdala Piebalgas pauguraini ziemeļos no Vestienas pauguraines dienvidos.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšogres pazeminājums ir glaciotektonisku ieplaku virkne, kam pamatā atrodas līdzena, 95—110 m vjl augsta subkvartārā virsa, kuru veido galvenokārt augšdevona karbonātieži. Pamatiežus sedz ap 100 m bieza kvartāra nogulumu sega, kas veidojas galvenokārt no augšējā un vidējā pleistocēna morēnas. Bieži to klāj smilts un grants slāņi, virs kuriem pazeminājuma rietumu daļā atrodas 3—5 m biezi limnoglaciālo mālu un aleirītu nogulumi. Pazeminājuma teritorijā ir vairākas smilts un grants atradnes.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefā dominē viļņots fluvioglaciāls līdzenums ar atsevišķām kēmu pauguru un glaciokarsta ieplaku grupām. Samērā lielu teritorijas daļu aizņem pārpurvotas ieplakas un purvi.

Pazeminājuma centrālais elements ir Ogres upes ieleja. Austrumu daļā līdz Piterāniem tai raksturīga palienes tipa ieleja, kur plakanajos līdzenuma posmos, purvos un purvainās ieplakās tā vāji izteikta. Paliene zema, tā saplūst ar apkārtējo reljefu. Upei šķērsojot pauguru vai pacēlumu joslas, veidojas šaura, erozīva, 5—10 m dziļa ieleja ar akumulācijas palieni. Rietumu daļā ielejas dziļums palielinās līdz 15 m, upe līkumo starp limnokēmu vai morēnu pauguriem.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšogres pazeminājumam ir Vidzemes augstienei raksturīgs klimats. Gada vidējā temperatūra 4,7—4,8 °C, janvāra — –7 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 120 dienas, nokrišņu daudzums — 800 mm gadā, rietumu un centrālajā daļā 650—700 mm.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšogres pazeminājuma hidrogrāfiskā tīkla pamatā ir Ogres upe un tās pietekas Virdzīte, Ilzīte, Sustala, Meltne, Valola. Daudz ezeru, lielākie no kuriem ir Gulbēris, Nedzis, Briņģu ezers, Ūbēris, Pāvītes ezers, Jumurdas ezers. Apvidum raksturīgi daudzie zemie un pārejas purvi, lielākais no kuriem ir Palšs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa Augšogres pazeminājuma lejpus Ērgļiem ietilpst Ogres ielejas dabas parkā. Pastāv arī Palšu purva un Jumurdas ezera dabas liegumi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 90. lpp.