Augusts Zerafims

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Augusts Zerafims (vācu: August Robert Seraphim, 1863-1924) jeb Augusts Serafīms[1] bija vācbaltiešu vēsturnieks, Kēnigsbergas pilsētas bibliotēkas direktors (1912-1924). Vēsturnieka Ernesta Zerafima (1862-1945) jaunākais brālis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1863. gada 20. decembrī Jelgavas jurista Ferdinanda Zerafima un viņa sievas Helēnas, dzimušas Tilingas, ģimenē. Mācījās Jelgavas Adofi privātskolā (1875-1878), tad Jelgavas ģimnāzijā (1878-1882). Studēja filoloģiju Tērbatas Universitātē (1883-1888). Pēc studiju beigām atgriezās Jelgavā, kur strādāja par Adofi privātskolas skolotāju, pēc tam armijas dienestā (1889-1890), tad skolotājs Štafenhāgena skolā (1890-1893). Papildinajās vēstures studijās Berlīnes (1893-1894) un Kēnigsbergas universitātēs (1894-1895), ieguva Dr. phil. grādu (1895) un palika turpināt zinātniskus pētījumus (1895-1897). 1904. gadā publicēja grāmatu "Kurzemes hercogvalsts vēsture" (Geschichte des Herzogtums Kurland).

Bija pilsētas bibliotekāra vietnieks (1897-1900), bibliotekārs (1900-1912) un bibliotēkas direktors (1912-1924). Līdztekus Collegium Fridericianum palīgskolotājs (1899-1900), privātdocents (1901-1911), Austrumeiropas un Austrumprūsijas vēstures ārkārtas profesors (1911-1924).

Pirmā pasaules kara laikā bija Vācijas okupētās Kurzemes Skolu un baznīcu lietu nodaļas vadītājs (1915-1918).

Miris 1924. gada 20. februārī Kēnigsbergā.[2]

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Geschichte des Herzogtums Kurland, (1904)
  • vēstures žurnāls Altpreußischen Monatshefte, (izdevējs 1906-1924)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 303 - 38 305. sleja.
  2. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)