Ernests Zerafims

Ernests Zerafims (vācu: August Ernst Wilhelm Seraphim, 1862—1945) jeb Ernests Serafīms^[1] bija vācbaltiešu vēsturnieks un žurnālists, darbojās Rīgā un Kēnigsbergā. Vēsturnieka Augusta Zerafima (1863—1924) vecākais brālis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1862. gada 23. jūlijā Jelgavas jurista Ferdinanda Zerafima un viņa sievas Helēnas, dzim. Tilingas, ģimenē. Mācījās Jelgavas Adofi privātskolā, tad Jelgavas ģimnāzijā (1877—1881). Studēja vēsturi Tērbatas Universitātē (1882—1886). No 1886. gada līdz tās slēgšanai Baltijas pārkrievošanas politikas dēļ strādāja par skolotāju Vīlandes ģimnāzijā (1886—1892). Pēc tam bija Düna-Zeitung (1896—1909) un Rigaer Tageblatt (1909—1915) izdevējs un galvenais redaktors. Kopš 1890. gadu vidus bija Krievijas impērijas Vācu apvienības (Alldeutscher Verband) Rīgas grupas priekšsēdis. 1906. gadā izdeva apcerējumu par Vidzemes vēsturi viduslaiku un reformācijas laikā (Das livländische Mittelalter und die Zeit der Reformation).

Pirmā pasaules kara laikā deportēts uz Sibīriju (1915—1917). Pēc Februāra revolūcijas viņš atgriezās dzimtenē un apmetās Tērbatā, kur izdeva laikrakstu Dorpater Zeitung. 1918. gada februārī lielinieku izsūtīts uz Sibīriju, maijā atgriezās Rīgā, strādāja par avīzes Rigaer Zeitung galveno redaktoru. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Baltijas landesvēra preses virsnieks Liepājā, pēc tā zaudējuma Cēsu kaujās 1919. gada rudenī pārcēlās uz dzīvi Austrumprūsijā un strādāja par Austrumu politikas redaktoru Kēnigsbergas laikrakstā Königsberger Allgemeine Zeitung (1919—1930). Pēc tam bija Vācijas laikrakstu Deutsche Tageszeitung und Deutsche Allgemeine Zeitung korespondents Austrumprūsijā.

Miris no bada 1945. gada jūlijā Sarkanās armijas okupētajā Kēnigsbergā, tāpat kā viņa sieva Sofija Vegenere (1871—1945).^[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malerische Ansichten aus Livland, Estland, Kurland. Riga 1901
Das livländische Mittelalter und die Zeit der Reformation (= Allgemeine Staatengeschichte, Abt. 3: Deutsche Landesgeschichten, Werk 7: Geschichte von Livland, Bd. 1). Gotha 1906
Aus vier Jahrhunderten. Reval 1913
Junitage in Nidden. Königsberg 1922
Aus Livlands Vorzeit. Leipzig 1925
Die Tragödie der Zarenfamilie. Königsberg 1925
Deutsch-russische Beziehungen 1918—1925. Berlin 1925
Zarenwillkür und roter Terror. Königsberg 1926
Russische Portraits. Die Zarenmonarchie bis zum Zusammenbruch 1917. Zürich und Wien 1934
Aus der Geschichte des Deutschtums in Polen. Königsberg 1935
Baltische Schicksale. Berlin 1935
Eupraxia-Adelheid. Eine Kiewer Großfürstin auf dem deutschen Kaiserthron. Königsberg 1938
Führende Deutsche im Zarenreich. Berlin 1942