Austrumtimora
| Austrumtimoras Demokrātiskā Republika Repúblika Demokrátika Timór Lorosa'e República Democrática de Timor-Leste |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Unidade, Acção, Progresso | ||||||
| Himna: Pátria |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Dili 410) 8°34′S 125°34′E / 8.567°S 125.567°E | |||||
| Valsts valodas | tetunu, portugāļu (indonēziešu, angļu - darba valodas) | |||||
| Valdība | Unitāra pusprezidentāla konstitucionāla republika | |||||
| - | Prezidents | José Ramos-Horta | ||||
| - | Premjerministrs | Taur Matan Ruak | ||||
| Neatkarība | no Portugāles | |||||
| - | Deklarēta | 1975. gada 28. novembris | ||||
| - | Atzīta | 2002. gada 20. maijs | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 15 410 km² (167) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. gadā | 1 131 612 (157) | ||||
| - | Blīvums | 64/km² (132) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 2,713 mld. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 2400 | ||||
| Džini koef. (2002) | 38 | |||||
| TAI (2007) | 0,514 (vidējs) (150) | |||||
| Valūta | ASV dolārs (USD) |
|||||
| Laika josla | (UTC+9) | |||||
| Interneta domēns | .tl | |||||
| ISO 3166-1 kods | 626 / TLS / TL | |||||
| Tālsarunu kods | +670 | |||||
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas neatkarību pasludināja 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.
Otrā pasaules kara laikā no 1942. līdz 1945. gadam Austrumtimoru bija okupējis Japānas Impērijas karaspēks. Pēc Japānas sakāves karā Portugāle atjaunoja savu koloniālo varu.
1975. gada 28. novembrī Austrumtimora pasludināja neatkarību no Portugāles, bet tikai 9 dienas vēlāk to okupēja Indonēzija un 1976. gada jūlijā to anektēja kā Timortimuras provinci. Turpmākos divdesmit gadus noritēja cīņa par neatkarības atgūšanu, kurā nogalināja 100 000 līdz 250 000 cilvēku.
1999. gada 30. augustā ANO uzraudzībā notika referendums, kurā 78,5% Austrumtimoras iedzīvotāju nobalsoja pret palikšanu Indonēzijas sastāvā. Pēc referenduma vietējas pret neatkarību vērstas bruņotas grupas, kuras organizēja un atbalstīja Indonēzija, sarīkoja plaša mēroga uzbrukumus neatkarības atbalstītājiem. Tajos 1400 cilvēku tika nogalināti, ap 300 000 bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Rietumtimoru, infrastruktūra tika smagi izpostīta. Tika nopostītas gan dzīvojamās mājas, gan skolas, apūdeņošanas sistēmas un gandrīz 100% elektrības tīklu.
1999. gada 20. septembrī ieradās Austrālijas vadītie starptautiskie miera uzturēšanas spēki (INTERFET) un izbeidza vardarbību. 2002. gada 20. maijā Austrumtimora tika starptautiski atzīta kā neatkarīga valsts.
2006.-2008. gada nemieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gada aprīlī jaunās nācijas drošību apdraudēja iekšpolitiskais saspīlējums, kad militārs apvērsums noveda pie vardarbības un gandrīz pilnīga likumīgās kārtības sabrukuma Dili. Atsaucoties uz Austrumtimoras valdības lūgumu, maija beigās Austrumtimorā ieradās Austrālijas vadītie Starptautiskie stabilizācijas spēki (ISF). Augustā ANO Drošības padome izveidoja Austrumtimoras ANO integrēto misiju (UNMIT), kura iekļāva vairāk kā 1600 cilvēku lielu autorizētu policijas personālu.
ISF un UNMIT atjaunoja stabilitāti, ļaujot Austrumtimoras valdībai sarīkot 2007. gada aprīlī un jūnijā prezidenta un parlamenta vēlēšanas salīdzinoši mierīgā gaisotnē.
2008. gada februārī nemiernieku grupa sarīkoja uzbrukumu prezidentam un premjerministram. Nemiernieku vadoni šajā uzbrukumā nogalināja un lielākā daļa dumpinieku padevās valdības spēkiem 2008. gada aprīlī.
Adminstratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumtimoras administratīvo iedalījumu veido 13 distrikti. Distrikti sīkāk iedalās 65 apakšdistriktos.
Distrikti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Karte | Karogs | Distrikts | Distrikts portugāļu valodā | Administratīvais centrs | Platība (km²)[2] | Iedzīvotāju skaits (2011)[3] | Apakšdistriktu skaits | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |  | Aileu distrikts | Aileu | Aileu | 676,02 | 46 569 | 4 | TL-AL |
 |  | Ainaro distrikts | Ainaro | Ainaro | 869,79 | 62 171 | 4 | TL-AN |
 |  | Baukau distrikts | Baucau | Baukau | 1 507,95 | 117 348 | 6 | TL-BA |
 |  | Bobonaro distrikts | Bobonaro | Maliana | 1 380,82 | 96 709 | 6 | TL-BO |
 |  | Dili distrikts | Dili | Dili | 368,12 | 245 873 | 6 | TL-DI |
 |  | Ermeras distriks | Ermera | Gleno | 770,83 | 122 990 | 5 | TL-ER |
 |  | Kova Limas distrikts | Cova Lima | Suai | 1 206,66 | 62 465 | 7 | TL-CO |
 |  | Lautenas distrikts | Lautém | Lospalosa | 1 813,11 | 62 813 | 5 | TL-LA |
 |  | Likisas distrikts | Liquiçá | Likisa | 550,95 | 66 613 | 3 | TL-LI |
 |  | Manatuto distrikts | Manatuto | Manatuto | 1 785,96 | 44 906 | 6 | TL-MT |
 |  | Manufahi distrikts | Manufahi | Same | 1 326,60 | 51 090 | 4 | TL-MF |
 |  | Okusi-Ambeno distrikts | Oecussi-Ambeno | Panete-Makasara | 817,23 | 67 266 | 4 | TL-OE |
 |  | Vikekes distrikts | Viqueque | Vikeke | 1 880,39 | 73 581 | 5 | TL-VI |
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumtimorā darbojas tirgus ekonomika un tā iesākumā bija atkarīga no dažādu preču eksporta. Tās pamatā bija kafija, marmors, eļļa un sandalkoks.[4]
Šobrīd valsts ieņēmumus papildina naftas un dabasgāzes ieguve jūrā, bet no tā maz ieguvuši nelielie ciemati, kas joprojām paļaujas uz naturālo saimniecību.[5] Gandrīz puse valsts iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Timor-Leste: Demographic and Health Survey, 2016». General Directorate of Statistics, Ministry of Planning and Finance & Ministry of Health. 35. lpp. Skatīts: 2018. gada 21. aprīlis.
- ↑ Direcção Nacional de Estatística: 2010 Census Wall Chart Arhivēts 2011. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. (englisch, PDF; 2,7 MB)
- ↑ Direcção Nacional de Estatística: Timor-Leste in figures 2011 (englisch, PDF; 3,8 MB) Arhivēts 2014. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē., abgerufen am 5. Mai 2013
- ↑ de Brower, Gordon (2001), Hill, Hal; Saldanha, João M., red., East Timor: Development Challenges For The World's Newest Nation, Canberra, Australia: Asia Pacific Press, pp. 39–51, ISBN 0-3339-8716-0
- 1 2 Sara Schonhardt. «Former Army Chief Elected President in East Timor». The New York Times, 2012. gada 19. aprīlis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumtimora.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Austrumtimora fotogrāfijās - lapa angļu valodā.
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
|