Austrumtimora

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika
Repúblika Demokrátika Timór Lorosa'e
República Democrática de Timor-Leste
Austrumtimoras karogs Austrumtimoras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUnidade, Acção, Progresso
HimnaPátria
Location of Democratic Republic of Timor-Leste
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dili
410) 8°34′S 125°34′E / 8.567°S 125.567°E / -8.567; 125.567
Valsts valodas tetunu, portugāļu (indonēziešu, angļu - darba valodas)
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Žozē Ramušs-Orta
 -  Premjerministrs Šanana Gušmau
Neatkarība no Portugāles 
 -  Deklarēta 1975.g. 28.novembris 
 -  Atzīta 2002.g. 20.maijs 
Platība
 -  Kopā 15 410 km² (167)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 1 131 612 (157)
 -  Blīvums 64/km² (132)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā 2,713 mld. 
 -  Uz iedzīvotāju 2400 
Džini koef. (2002) 38 
HDI (2007) 0,514 (vidējs) (150)
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+9)
Interneta domēns .tl
ISO 3166-1 kods 626 / TLS / TL
Tālsarunu kods +670

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas pasludināja neatkarību 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāļu tirgotāji ieradās salā 16. gadsimta sākumā, bet gadsimta vidū to kolonizēja. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.

Otrā Pasaules kara laikā no 1942. līdz 1945. gadam Austrumtimoru bija okupējis Japānas impērijas karaspēks. Pēc Japānas sakāves karā Portugāle atjaunoja savu koloniālo varu.

1975. gada 28. novembrī Austrumtimora pasludināja neatkarību no Portugāles, bet tikai 9 dienas vēlāk to okupēja un 1976. gada jūlijā kā Timor Timur provinci anektēja Indonēzija. Turpmākās divas desmitgades risinājās neveiksmīga cīņa par neatkarību, kuras rezultātā tika nogalināti 100'000 līdz 250'000 cilvēku.

1999. gada 30. augustā ANO uzraudzībā notika plebiscīts, kurā nospiedošs vairākums Austrumtimoras iedzīvotāju nobalsoja par neatkarību no Indonēzijas.

Laikā no referenduma līdz ANO miera uzturētāju ienākšanai vietējie pret neatkarību vērstie militāristi, kurus organizēja un atbalstīja Indonēzija, sarīkoja plaša mēroga "izdedzinātās zemes" taktiku. Tā rezultātā 1400 cilvēku tika nogalināti, ap 300'000 bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Rietumtimoru, infrastruktūra tika smagi izpostīta. Tika nopostītas gan dzīvojamās mājas, gan skolas, apūdeņošanas sistēmas un gandrīz 100% elektrības tīklu.

1999. gada 20. septembrī ieradās Austrālijas vadītie starptautiskie miera uzturēšanas spēki (INTERFET) un izbeidza vardarbību. 2002. gada 20. maijā Timora-L'este tika starptautiski atzīta kā neatkarīga valsts.

Pēdējā laika nemieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada aprīlī iekšpolitiskais saspīlējums apdraudēja jaunās Nācijas drošību, kad militārs apvērsums noveda pie vardarbības un gandrīz pilnīga likumīgās kārtības sabrukuma Dili. Atsaucoties uz Austrumtimoras valdības lūgumu, maija beigās Austrumtimorā ieradās Austrālijas vadītie Starptautiskie stabilizācijas spēki (ISF). Augustā ANO Drošības padome izveidoja Timoras-L'estes ANO integrēto misiju (UNMIT), kura iekļāva vairāk kā 1600 cilvēku lielu autorizētu policijass personālu.

ISF un UNMIT atjaunoja stabilitāti, ļaujot Austrumtimoras valdībai sarīkot 2007. gada aprīlī un jūnijā prezidenta un parlamenta vēlēšanas salīdzinoši mierīgā gaisotnē.

2008. gada februārī nemiernieku grupa sarīkoja neveiksmīgu uzbrukumu prezidentam un premjerministram. Nemiernieku vadonis šajā uzbrukumā tika nogalināts un lielākā daļa dumpinieku padevās valdības spēkiem 2008. gada aprīlī.

Adminstratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumtimoras administratīvo iedalījumu veido 13 distrikti. Distrikti sīkāk iedalās 65 apakšdistriktos.

Distrikti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte Karogs Distrikts Distrikts
portugāļu valodā
Administratīvais centrs Platība (km²)[1] Iedzīvotāju
skaits (2011)[2]
Apakšdistriktu
skaits
ISO 3166-2
East Timor Aileu locator map.svg Flag of Aileu.svg Aileu distrikts Aileu Aileu &0000000000000676019999676,02 &000000000004656900000046 569 4 TL-AL
East Timor Ainaro locator map.svg Flag of Ainaro.svg Ainaro distrikts Ainaro Ainaro &0000000000000869789999869,79 &000000000006217100000062 171 4 TL-AN
East Timor Baucau locator map.svg Flag of Baucau.png Baukau distrikts Baucau Baukau &00000000000015079500001 507,95 &0000000000117348000000117 348 6 TL-BA
East Timor Bobonaro locator map.svg Flag of Bobonaro.svg Bobonaro distrikts Bobonaro Maliana &00000000000013808199991 380,82 &000000000009670900000096 709 6 TL-BO
East Timor Dili locator map.svg Flag of Dili.svg Dili distrikts Dili Dili &0000000000000368120000368,12 &0000000000245873000000245 873 6 TL-DI
East Timor Ermera locator map.svg Flag of Ermera.png Ermeras distriks Ermera Gleno &0000000000000770830000770,83 &0000000000122990000000122 990 5 TL-ER
East Timor Cova Lima locator map.svg Flag of Cova Lima.png Kova Limas distrikts Cova Lima Suai &00000000000012066600001 206,66 &000000000006246500000062 465 7 TL-CO
East Timor Lautém locator map.svg Flag of Lautem.svg Lautenas distrikts Lautém Lospalosa &00000000000018131099991 813,11 &000000000006281300000062 813 5 TL-LA
East Timor Liquiçá locator map.svg Flag of Liquica.png Likisas distrikts Liquiçá Likisa &0000000000000550950000550,95 &000000000006661300000066 613 3 TL-LI
East Timor Manatuto locator map.svg Flag of Manatuto.svg Manatuto distrikts Manatuto Manatuto &00000000000017859600001 785,96 &000000000004490600000044 906 6 TL-MT
East Timor Manufahi locator map.svg Flag of Manufahi.png Manufahi distrikts Manufahi Same &00000000000013265999991 326,60 &000000000005109000000051 090 4 TL-MF
East Timor Oecussi-Ambeno locator map.svg Flag of Oecusse.png Okusi-Ambeno distrikts Oecussi-Ambeno Panete-Makasara &0000000000000817230000817,23 &000000000006726600000067 266 4 TL-OE
East Timor Viqueque locator map.svg Flag of Viqueque.svg Vikekes distrikts Viqueque Vikeke &00000000000018803900001 880,39 &000000000007358100000073 581 5 TL-VI

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumtimorā darbojas tirgus ekonomika un tā iesākumā bija atkarīga no dažādu preču eksporta. Tās pamatā bija kafija, marmors, eļļa un sandalkoks.[3]

Šobrīd valsts ieņēmumus papildina naftas un dabasgāzes ieguve jūrā, bet no tā maz ieguvuši nelielie ciemati, kas joprojām paļaujas uz naturālo saimniecību.[4] Gandrīz puse valsts iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Direcção Nacional de Estatística: 2010 Census Wall Chart (englisch, PDF; 2,7 MB)
  2. Direcção Nacional de Estatística: Timor-Leste in figures 2011 (englisch, PDF; 3,8 MB), abgerufen am 5. Mai 2013
  3. de Brower, Gordon (2001), Hill, Hal; Saldanha, João M., red., East Timor: Development Challenges For The World's Newest Nation, Canberra, Australia: Asia Pacific Press, pp. 39–51, ISBN 0-3339-8716-0
  4. 4,0 4,1 Sara Schonhardt. «Former Army Chief Elected President in East Timor». The New York Times, 2012. gada 19. aprīlis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]