Austra Ozoliņa-Krauze

Austra Ozoliņa-Krauze Personīgā informācija Dzimusi 1890. gada 13. decembrī Rīga, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Mirusi 1941. gada 11. jūlijā (50 gadi) Rīga, Ostlande Nodarbošanās sabiedriska darbiniece rakstniece

Austra Ozoliņa-Krauze (dzimusi 1890. gada 13. decembrī Rīgā, mirusi 1941. gada 11. jūlijā Rīgā) bija latviešu sabiedriska un politiska darbiniece, publiciste, mākslas mecenāte un literāte.

Dzimusi būvuzņēmēja ģimenē, beigusi V. Maldoņa meiteņu skolu Rīgā (1907). Beigusi sieviešu sociālās aprūpes skolu Berlīnē, no 1912. līdz 1917. gadam studējusi tieslietas un filozofiju Berlīnes un Bernes universitātēs. 1. Pasaules kara laikā dzīvojusi Šveicē. Sadarbībā ar Raini un Annu Rūmani–Ķeniņu nodibinājusi Latvijas komiteju Šveicē, kas informēja Rietumeiropas sabiedrību par situāciju Latvijas teritorijā un aģitēja pret vācu militāro klātbūtni reģionā. Publicējusi vairākus rakstus periodiskajos izdevumos un vairākas brošūras dažādās valodās. No 1914. līdz 1919. gadam informācijas biroja "Pro Lettonia" vadītāja Bernē.

No 1919. gada augusta strādājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas dienestā, 1919. gada novembrī kļuvusi par pagaidu diplomātiskās pārstāvniecības Berlīnē informācijas biroja vadītāju. 1921. gadā atgriezusies Latvijā, Latvijas Iekšlietu ministrija turēja viņu aizdomās par sadarbību ar komunistiem Berlīnē. A. Ozoliņa-Krauze iepazinās ar jaunajiem māksliniekiem Aleksandru Beļcovu un Romanu Sutu, no 1922. līdz 1924. gadam sadarbojās ar viņiem satīriskajā žurnālā "Ho–Ho!", vēlāk sekmējusi darbnīcas "Baltars" izveidošanu un pastāvēšanu. No 1924. līdz 1930. gadam bijusi literārā žurnāla "Domas" redakcijas locekle, no 1931. līdz 1932. gadam — žurnāla "Nord-Ost" līdzstrādniece. No 1935. gada pastāvīgi dzīvojusi Parīzē, no 1936. gadā bijusi Baltijas tautu miera un brīvības aizsardzības komitejas sekretāre. Spānijas pilsoņu kara laikā darbojusies Starptautiskajā pretfašisma komitejā un Spānijas palīdzības komitejā. Kad Franciju 1940. gadā ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks, A. Ozoliņa-Krauze atgriezās Latvijā, taču jaunā padomju okupācijas vara viņu neaicināja sadarboties. Kad nacistiskās Vācijas karaspēks ieņēma Latvijas teritoriju, viņa izdarīja pašnāvību.

Laika posmā no 1928. līdz 1934. gadam sarakstījusi vairākus literārus darbus: īsprozu, romānu "Virpuļu durvīs" (1929), lugas "Katrīna" (iestudēta 1930), "Kira grib spelēt karu" (izdota 1932), "Marija Vaļevska" (kopā ar Mariju Leiko, iestudēta 1934).

1930. gadā romāns "Virpuļu durvīs" krievu tulkojumā iznāca PSRS valsts izdevniecībā "Gosizdat".

A. Beļcova attēlojusi A. Ozoliņu-Krauzi daudzās savās gleznās un zīmējumos. 2020. gadā R. Sutas un A. Beļcovas muzejā atklāta izstāde par A. Ozoliņu-Krauzi "Kaislību varā".