Aleksandra Beļcova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandra Beļcova
Beļcova.jpg
Aleksandra Beļcova ar savu meitu.
Dzimis 1892. gada 17. martā
Suraža, Krievija.
Miris 1981. gada 1. februārī)
Rīga
Tautība krieviete
Nozares glezniecība, grafika
Mākslas virziens modernisms , kubisms, reālisms .

Aleksandra Beļcova (1892. gada 17. marts1981. gada 1. februāris) bija Latvijas un PSRS gleznotāja, grafiķe un apdāvināta koloriste. Dzimusi Krievijā, Suražas pilsētā. Bijusi biedrību "Rīgas mākslinieku grupas" un "Zaļā vārna" locekle, darbnīcas "Baltars" māksliniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandra Beļcova dzimusi 1892. gada 17. martā Krievijas pilsētā Suražā. 1912. gadā absolvējusi Novozibkovas pilsētas sieviešu ģimnāziju, bet 1917. gadā Penzas mākslas skolu. Studiju laikā satuvinājās ar daudziem kara vētru aiznestiem topošiem māksliniekiem: Jēkabu Kazaku, Konrādu Ubānu, Kārli Johansonu, Valdemāru Toni. Šeit viņa arī iepazīstas ar savu vēlāko dzīvesbiedru Romanu Sutu. 1917. gadā dodas uz Petrogradu, kur papildinās Natana Altmaņa studijā Brīvās mākslas darbnīcās (1918-1919). 1919. gadā Petrogradā viņa pirmo reizi piedalās izstādē, kā arī pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. 1920. gadā kļūst par Rīgas mākslinieku grupas biedri, kuru atstāj 1926. gadā kopā ar pārējiem "Baltazars" pārstāvjiem. No 1920. gada piedalījusies daudzās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs, arī biedrības "Zaļā vārna" izstādēs (1927-1931)[1]. 1922. gadā apprecas ar Romanu Sutu un tajā pašā gadā abi dodas uz Parīzi, Berlīni un Drēzdeni. 1923. gadā viņiem piedzimst meita Tatjana, nākamā mākslas vēsturniece. No 1924. līdz 1928. gadam tāpat kā vīrs ir produktīva un aktīva Baltars māksliniece, kura ir radījusi daudzus metus porcelāna apgleznojumiem. 1945. gadā kļūst par Latvijas Mākslinieku savienības biedri. Mirusi 1981. gada 1. februārī Rīgā.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājusi kā glezniecībā, tā arī grafikā, izmanotojot galvenokārt eļļas, pasteļa, akvareļa, tušas zīmējuma tehniku. Gleznojusi klusās dabas, ainavas, portretus, kubistiskas konstrukcijas un figurālas kompozīcijas. Pievērsusies arī karikatūrai un grāmatu grafikai.[1]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māksliniecei bijušas vairākas personālizstādes- 1928., 1962., 1972. gadā Rīgā, 1963. gadā Tukumā, 1972. un 1973. gadā Ļeņingradā, 1974. gadā Liepājā, 1977. gadā Jūrmalā. Piemiņas izstādes: 1984. un 1985. gadā Rīgā, 1985. gadā Liepājā un Madonā, 1986. gadā Valmierā.[2]

Piemiņai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā, Elizabetes ielā 57A-26 atvērts memoriāls dzīvoklis — Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs —, kurā ir aplūkojami abu mākslinieku darbi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]