Austrumu plankumainais skunkss
| Austrumu plankumainais skunkss Spilogale putorius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Plankumainie skunksi (Spilogale) |
| Suga | Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) |
| Izplatība | |
 | |
 Austrumu plankumainais skunkss Vikikrātuvē | |
Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Austrumu plankumainais skunkss pamatā dzīvo ASV austrumdaļā, bet tas ir sastopams līdz Meksikas ziemeļaustrumiem dienvidos[1] un Minesotai ziemeļos.[2] Tas apmetas uz dzīvi gan mežos, gan garajā zālē prērijā, gan akmeņainos un klinšanos apvidos.[3]
Vēl nesenā pagātnē pastāvēja uzskats, ka austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) un rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir viena suga, lai arī vieniem un otriem diezgan būtiski atšķiras vairošanās process. Rietumu plankumainajam skunksam ir raksturīgs ļoti garš atliktās grūtniecības periods. Mūsdienās rietumu plankumainos skunksus un austrumu plankumainos skunksus nošķir kā divas pastāvīgas sugas.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumu plankumainais skunkss ir neliels, tomēr proporcionāli tā ķermenis ir liels, kājas īsas un tam ir neliela, trīsstūraina galva.[2] Austiņas mazas un noapaļotas, acis mazas un sejā novietotas zemu un plaši. Ķermeņa garums bez astes ir 30—34 cm, astes garums 17—21 cm, svars 0,5—1,0 kg.[1] Visām ķepām ir 5 pirksti. Priekšķepu nagi ir ļoti gari, asi un līki, tie ir vairāk kā 2 reizes garāki par pakaļkāju nagiem.[2]
Kažoks ir melnā krāsā ar lauzītām, baltām svītrām, kas rada plankumu efektu. Katram skunksam ir savs individuālais svītru raksts. Parasti uz pieres tam ir neliels, balts laukums un astes gals arī ir balts. Kažoka matojums ir smalks un vidēji garš. Visgarākais tas ir uz astes, bet īsākais uz galvas.
Kā visiem skunksiem austrumu plankumainajam skunksam ir anālie smakas dziedzeri, kas izdala muskusu ar spēcīgu smaku. Dziedzeri ir ārēji un atgādina krūšu galus, tos apņem muskuļi, kas saspiežoties var sekrētu izšļākt vairāku metru attālumā un tiešā mērķējumā virsū ienaidniekam.[1]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumu plankumainais skunkss savu migu iekārto alā, kuru ir izracis pats vai kuru ir pametis kāds cits dzīvnieks. Reizēm miga tiek iekārtota koka dobumā.[3] Šie skunksi ir diezgan sociāli un vienā alā dzīvo kopā vairāki indivīdi, īpaši ziemas laikā, to skaits var būt līdz astoņiem dzīvniekiem. Mazie austrumu plankumainie skunksi ir aktīvāki un aizdomīgāki kā citi skunksi. Un pie mazākām izbailēm tie izšļāc muskusu līdz 4 metru attālumam, cenšoties trāpīt sejā. To darot, tas nostājas uz priekšķepām un galvu pagriežot pret ienaidnieku. Tie ir vienīgie skunksi, kas spēj rāpties kokā.[2] Austrumu plankumainie skunksi pamatā ir nakts dzīvnieki.
Austrumu plankumainā skunksa savvaļas ienaidnieki ir lūši, vilki, pūces un citi lielie, plēsīgie putni.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumu plankumainais skunkss ir visēdājs. Tā barības izvēle ir atkarīga no sezonas. Ziemā tas pamatā ēd baltastes trušus un kukurūzu, pavasarī peles un kukaiņus, vasarā kukaiņus, nedaudz augļus, nelielus putnus, olas, bet rudenī kukaiņus. Plankumainie skunksi ir veikli peļu ķērāji un kāri uz medu, tie pie iespējas izpostīs bišu ligzdas, lai tiktu pie medus un bišu kāpuriem.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riests sākas martā vai aprīlī, lai gan dienvidu reģionos tas ir vēlāk, un mātīte var sākt meklēties tikai jūlijā vai augustā. Reizēm austrumu plankumainā skunksa mātītes pārojas 2 reizes gadā. Pārošanās laikā tēviņi kļūst aktīvi un aizdomīgi. To mēdz saukt par pārošanās trakumu. Šajā laikā skunksa tēviņš var apšļākt jebkuru lielāku dzīvnieku ar muskusu pat tad, ja tam nedraud briesmas.[2]
Grūsnības periods ilgst 50—56 dienas, parasti piedzimst 5—6 akli, nevarīgi mazuļi. Tiem ir smalks, zīdains apmatojums ar jau pieauguša skunksa krāsojumu. Acis atveras pēc 30—32 dienām. Staigāt un spēlēties tie sāk, kad sasniedz apmēram 36 dienu vecumu. Dzimumbriedumu abu dzimumu jaunie skunksi sasniedz 11 mēnešu vecumā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Eastern Spotted Skunk: The Animal Files
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 ADW: Spilogale putorius: Information
- ↑ 3,0 3,1 «Spilogale putorius (Eastern Spotted Skunk, Spotted Skunk)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 28. aprīlī.
- ↑ North American Mammals: Spilogale gracilis