Pāriet uz saturu

Avanturīns

Vikipēdijas lapa
Avanturīna paraugs

Avanturīns (angļu: aventurineno, no itāļu: a ventura — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence).

Visbiežāk avanturīns ir zaļā krāsā, bet tas var būt arī oranžs, brūns, dzeltens, zils vai pelēks. Visbiežāk avanturīna īpašo mirdzumu rada fuksīta (viens no vizlu minerāliem) ieslēgumi — tie dod sudrabainu mirdzumu. Oranžu vai brūnu mirdzumu rada hematīts vai getīts. Nereti avanturīns ir joslains. Liels daudzums vizlas ieslēgumu var padarīt to necaurspīdīgu.

Avanturīnam ir gan ieža, gan minerāla iezīmes — tas sastāv no vairākiem minerāliem, tomēr kvarcs ir lielā pārsvarā. Vairākas tā īpašības nedaudz atšķiras no kvarca īpašībām. Avanturīna blīvums ir 2,64—2,69 un cietība — ap 6,5.

Tiek izgatavots arī avanturīna stikls — populārs avanturīna viltojums no stikla un vara. Stiklā tiek iekausētas redzama lieluma vara plātnītes kas izkliedētas ļoti vienmērīgi, kamēr īstā avanturīna ieslēgumi ir ļoti maziņi un tie izkliedēti nevienmērīgi. Sākotnējā Murāno avanturīna recepte tika turēta noslēpumā — tas bija krāšņs sarkans stikls ar zelta mirdzumu, kas bija skaistāks nekā jebkurš dabiskais avanturīns. Šī stikla izgatavošanas noslēpums ir zudis, taču ir attīstītas līdzīgas tehnoloģijas avanturīna stikla ieguvei. Zaļu avanturīna stiklu pirmoreiz ieguva 1865. gadā Francijā ar hroma piemaisījumu palīdzību un lielā daudzumā ražoja bižutērijai.

Tiek ražota (galvenokārt Japānā) arī īpaši mirdzoša avanturīna laka.

Pulēts avanturīna olis

Par avanturīnu nereti sauc arī cita minerāla — oligoklaza mirdzošu paveidu.

No avanturīna izgatavo pērlītes, figūriņas, apdares akmeni, akvāriju akmeņus, pieminekļus. Labas kvalitātes avanturīnu izmanto juvelierizstrādājumiem.