Avicenna

Avicenna; Abū Alī ibn Sīnā
Personīgā informācija
Dzimis	augustā ap 980. gadu; Buhāra, Samanīdu impērija; (tagad Uzbekistāna)
Miris	1037. gada jūnijā (56 vai 57 gadi); Hamadāna (tagad Irāna)
Tautība	persietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna, filozofija, loģika, islāma teoloģija, fizika, dzeja
Sasniegumi, atklājumi	mūsdienu medicīnas "tēvs",; aromterapijas aizsācējs

Abū Alī Sīnā (persiešu: ابوعلی سینا) vai Ibn Sīnā (arābu: ابن سینا‎), eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs. Viņš bija arī fiziķis, astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks, psihologs, šeihs, karavīrs, valstsvīrs un teologs.

Dzīvesgājums

Dzimis Afšānas ciemā netālu no Samanīdu dinastijas galvaspilsētas Buhāras nodokļu ievācēja ģimenē, kurš piederēja slepenai gudrības meklētāju brālībai. Līdz desmit gadu vecumam viņš iegaumējis visu Korāna tekstu. Vēlāk viņš apguva matemātiku, tieslietas un filozofiju. 16 gadu vecumā Avicenna sāka mācīties un praktizēt medicīnu. 21 gada vecumā Avicenna uzrakstīja savu pirmo traktātu un līdz 1012. gadam dzīvoja Horezmas valstī, vēlāk Gorgānas pilsētā.

No 1015. līdz 1022. gadam Avicenna strādāja pie Hamadānas valdnieka, bet pēc viņa nāves Avicennu ieslodzīja cietumā. Pēc četriem mēnešiem Hamadānu iekaroja Isfahānas valdnieks, kurš viņu atbrīvoja. Kad 1030. gadā Isfahānai uzbruka Gaznevīdu impērija, daudzus Avicennas darbus iznīcināja vai nozaga. Avicenna devās atpakaļ uz Hamadānu, kur viņš nomira.

Darbi

Avicenna ir uzrakstījis aptuveni 450 traktātus par plašu tematiku, no tiem aptuveni 240 ir saglabājušies līdz mūsdienām. No šiem 240 darbiem 150 ir par filozofiju, savukārt aptuveni 40 ir uzrakstīti saistībā ar medicīnu.^[1]

Ievērojamākie Avicennas darbi ir "Ārstniecības grāmata" (کتاب الشفاء, Kitab Al-Shifaʾ) un "Medicīnas kanons" (القانون في الطب‎, al-Qānūn fī al-Ṭibb).

Piemiņa

2006. gada 3. novembrī pie Gaiļezera slimnīcas Avicennam tika atklāts piemineklis.^[2]

Atsauces

↑ J.J. O'Connor, E.F. Robertson. «Avicenna» (angliski). history.mcs.st-andrews.ac.uk. Skatīts: 2014. gada 22. martā.
↑ «Atklās pieminekli zinātniekam» (latviski). Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs. 2006. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. Janvāris. Skatīts: 2014. gada 22. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avicenna.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
«Avicenna» (latviski). Vēstures skaidrojošā vārdnīca.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[mcs-1] J.J. O'Connor, E.F. Robertson. «Avicenna» (angliski). history.mcs.st-andrews.ac.uk. Skatīts: 2014. gada 22. martā.

[mvm-2] «Atklās pieminekli zinātniekam» (latviski). Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs. 2006. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. Janvāris. Skatīts: 2014. gada 22. martā.

[1]

[2]