Baiba Bičole

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baiba Bičole
Personīgā informācija
Dzimusi 1931. gada 29. maijā (89 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Ņūdžersija, ASV
Tautība latviete
Vecāki Jānis Bičolis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks Kopš 1953
Žanri dzeja

Baiba Bičole (dzimusi 1931. gada 29. maijā Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1931. gadā literatūrzinātnieka Jāņa Bičoļa un filoloģes Līvijas Bičoles ģimenē. Mācījās N. Draudziņas skolā un Pārdaugavas 45. pamatskolā.[1] Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV.[2] Bija precējusies ar grafisko dizaineri un mākslinieku Ilmāru Rumpēteru, kurš veidojis dizainu viņas trimdā izdotajām grāmatām. Viņu meita Rita Laima Bērziņa ir literāte.

Viņas pirmās nozīmīgākās publikācijas parādījās 1953. gadā, kad Bičole kļuva par vienu no Elles ķēķa grupējuma autoriem. Kopš 1959. gada daudzi viņas dzejoļi tika publicēti žurnālā "Jaunā Gaita".[3] Viņas pirmajā dzejoļu krājumā apkopoti dzejoļi, kas sarakstīti no 1959. līdz 1966. gadam, par šo krājumu saņēma Zinaīdas Lazdas balvu (1967). Trimdā iznāca vēl trīs dzejoļu krājumi.

1991. gadā Latvijā iznāk apjomīga dzejas izlase "Atgriežos", tajā apkopoti arī dzejoļi, kas sarakstīti no 1980. līdz 1984. gadam. 1985. gadā Bičole sāk rakstīt dzejoļus angļu valodā, taču pēc 1991. gada atgriežas pie latviešu valodas. No 1987. gada bija laikraksta "Laiks" korektore, vēlāk arī redaktore.

2011. gadā iznāca krājums "Citviet", kurā apkopoti pēdējos 20 gados rakstītie dzejoļi. Autore piedalījās krājuma atvēršanas svētkos Rīgā.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bičoles dzejā spilgti izpausta sievietes jūtu pasaule, tajā latviešu dzejai tradicionāli tēli izteikti modernā, asociatīvā formā. Kritiķe Inta Ezergaile par Bičoles dzeju rakstīja: "Bičoles dzeja absolūti atsakās būt sentimentāla vai virspusīgi liriska. Un tā gaida no lasītāja tādu pašu bezkompromisa atvērtību un atdošanos, tādu pašu drosmi, kādu tajā ieguldījusi dzejniece. [..] Bičoles dzeja ir kustība, process, reizēm no gadalaika uz gadalaiku, reizēm no debesīm uz zemi, arī uz pazemi vai elli. Tā ir ekstrēma, tāda, kas uzdrīkstas, bieži pilna sirreālistiskiem brīžiem, ar kosmisku diapazonu, apokaliptiskiem notikumiem."[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinaīdas Lazdas balva (1967)
  • Ērika Raistera piemiņas fonda balva (2001).
  • PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija par krājumu "Citviet".

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atrita. Šipenville: Upeskalns, 1966.
  • Ceļos. Bruklina: Grāmatu draugs, 1969.
  • Burot. Bruklina: Grāmatu draugs, 1976.
  • Griežos. Bruklina: Grāmatu draugs, 1981.
  • Atgriežos [izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1991.
  • Citviet. Rīga: Mansards, 2011.

Dzeja citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • To Taste the River [dzejas izlase angļu valodā]. Atdz. Bitīte Vinklers. Arc Publications, 2020 (sagatavošanā).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]