Baiba Bičole

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baiba Bičole
Personīgā informācija
Dzimusi 1931. gada 29. maijā (88 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Ņūdžersija, ASV
Tautība latviete
Vecāki Jānis Bičolis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks Kopš 1953
Žanri dzeja

Baiba Bičole (dzimusi 1931. gada 29. maijā Rīgā) ir latviešu dzejniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1931. gadā literatūrzinātnieka Jāņa Bičoļa un filoloģes Līvijas Bičoles ģimenē. Mācījās N. Draudziņas skolā un Pārdaugavas 45. pamatskolā.[1] Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV.[2] Bija precējusies ar grafisko dizaineri un mākslinieku Ilmāru Rumpēteru, kurš veidojis dizainu viņas trimdā izdotajām grāmatām.

Viņas pirmās nozīmīgākās publikācijas parādījās 1953. gadā, kad Bičole kļuva par vienu no Elles ķēķa grupējuma autoriem. Kopš 1959. gada daudzi viņas dzejoļi tika publicēti žurnālā "Jaunā Gaita".[3] Viņas pirmajā dzejoļu krājumā apkopoti dzejoļi, kas sarakstīti no 1959. līdz 1966. gadam, par šo krājumu saņēma Zinaīdas Lazdas balvu (1967). Trimdā iznāca vēl trīs dzejoļu krājumi, un dzejoļi, kas sarakstīti no 1980. līdz 1984. gadam, apkopoti izlasē "Atgriežos". 1985. gadā Bičole uz dažiem gadiem dzejā pārgāja uz angļu valodu, taču no 1991. gada atkal rakstīja latviski. No 1987. gada bija laikraksta "Laiks" korektore, vēlāk arī redaktore. 2011. gadā iznāca krājums "Citviet", kurā apkopoti pēdējos 20 gados rakstītie dzejoļi. Autore piedalījās krājuma atvēršanas svētkos Rīgā.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bičoles dzejā spilgti izpausta sievietes jūtu pasaule, tajā latviešu dzejai tradicionāli tēli izteikti modernā, asociatīvā formā. Kritiķe Inta Ezergaile par Bičoles dzeju rakstīja: "Bičoles dzeja absolūti atsakās būt sentimentāla vai virspusīgi liriska. Un tā gaida no lasītāja tādu pašu bezkompromisa atvērtību un atdošanos, tādu pašu drosmi, kādu tajā ieguldījusi dzejniece. [..] Bičoles dzeja ir kustība, process, reizēm no gadalaika uz gadalaiku, reizēm no debesīm uz zemi, arī uz pazemi vai elli. Tā ir ekstrēma, tāda, kas uzdrīkstas, bieži pilna sirreālistiskiem brīžiem, ar kosmisku diapazonu, apokaliptiskiem notikumiem."[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvota ar Ērika Raistera piemiņas fonda balvu (2001). Krājums saņēma PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atrita. Šipenville: Upeskalns, 1966.
  • Ceļos. Bruklina: Grāmatu draugs, 1969.
  • Burot. Bruklina: Grāmatu draugs, 1976.
  • Griežos. Bruklina: Grāmatu draugs, 1981.
  • Atgriežos [izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1991.
  • Citviet. Rīga: Mansards, 2011.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/baiba-bicole-citviet.d?id=40652995
  2. Baiba Bičole. http://garamantas.lv/by/person/25051
  3. Baiba Bičole, dzejoļi. Jaunā Gaita, 1963, Nr. 40. http://jaunagaita.net/jg40/JG40_Dzeja.htm#Baiba_Bičole_
  4. Ezergaile, Inta. Lūkoties dziļāk. Jaunā Gaita, Nr. 227, decembris, 2001. http://jaunagaita.net/jg227/JG227_Ezergaile.htm