Pāriet uz saturu

Baloži (stacija)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Baloži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baloži
— Pieturas punkts —
Baloži
Baložu stacijas ēka 2021. gadā
Baloži (Latvijas dzelzceļi)
Baloži
Baloži
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Jelgava
Atklāta 1907. gadā[1]
Slēgta 2024. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Rolbušas platforma, Dzeņi
Platformu skaits 2
Platformu tips malas
Sliežu ceļi 2
Atrašanās vieta
Adrese Olaines novads, Latvija, LV-2127
Koordinātas 56°50′42″N 24°02′53.1″E / 56.84500°N 24.048083°E / 56.84500; 24.048083Koordinātas: 56°50′42″N 24°02′53.1″E / 56.84500°N 24.048083°E / 56.84500; 24.048083
Tuvākās stacijas Olaine (9 km)
Torņakalns (10 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Jaunolaine (5 km)
Tīraine (4 km)
Attālums līdz Rīgai 13 km

Baloži ir slēgts dzelzceļa pieturas punkts līnijā Rīga—Jelgava, kas atrodas Olaines novada Olaines pagastā blakus Stūnīšu ciemam. Baložu pietura atrodas ap 4 km attālumā no Baložu pilsētas. Pieturā pieturēja elektrovilcieni maršrutā Rīga—Jelgava.

Kad 2024. gadā kļuva zināms par plānoto šīs dzelzceļa pieturas slēgšanu (pārcelšanu 1,4 km Rīgas virzienā, iepretim Medemciemam), Olaines novada pašvaldība rīkoja publisku apspriešanu par pieturas saglabāšanu, kurā vairākums aicināja to saglabāt. Olaines novada pašvaldība nosūtīja Satiksmes ministrijai aicinājumu rast iespēju staciju saglabāt[2], tomēr aicinājums netika ņemts vērā, un izmaiņas stājās spēkā no 2024. gada 15. decembra.[3] Pieturas slēgšanas dienā vietējie iedzīvotāji sarīkoja protesta akciju.[4]

Sākumā pietura saukta par Rolbušas platformu. Pirmā pasaules kara laikā no tās izbūvēts sazarots šaursliežu dzelzceļš Daugavas virzienā, kurš drīz nojaukts. Vēlāk stacija saukta arī par Dzeņiem.

Padomju laikā šeit bija stacija ar blakus ceļiem un strupceļu kravu operācijām. 20. gadsimta 50. gados no stacijas bijis šaursliežu dzelzceļš uz Baložu kūdras fabriku (nojaukts 70. gados). Šī kūdras dzelzceļa tālāks posms aiz fabrikas Medema purva virzienā saglabājies kā Baložu kūdras muzejdzelzceļš.

Tagadējā silikātķieģeļu stacijas ēka būvēta 1961. gadā (mūsdienās izmantota kā dzīvojamā ēka). 2003. gadā stacija pārbūvēta par pieturas punktu un tās sliežu ceļi nojaukti. Saglabājies perons pie bijušā pirmā ceļa, kā arī stacijas ūdenstornis ar dēļu apšuvumu un stacijas ieejas luksofors no Torņakalna puses.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]